Pēc 2007. gada salūta ar torti, svecītēm un šampanieti nav šaubu, ka tradīcija “18. novembris laivās” ir jāturpina. Šogad vēlmi doties nelielā rudens izbraucienā naksnīgajā Rīgā apliecina 27 dalībnieki. Pēc skatītāju vēlēšanās maršruts iecerēts Zaķusala – Pilsētas kanāls – Ķīpsala.
Pienāk 17. novembra rīts. Dalībnieki sāk atteikties. Punktu pieliek laika ziņas “Diskusijās”:
“(..) no dienas vidus pastiprināsies dienvidrietumu, dienvidu vējš, brāzmās sasniedzot 15-17 metrus sekundē. Vakarpusē debesis apmāksies, taču nokrišņi nav gaidāmi. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +1..+2 grādiem. Spēcīgas vēja brāzmas galvaspilsētā gaidāmas arī valsts svētku salūta laikā. Otrdien (18. nov.) Latviju sasniegs ļoti aktīva ciklona ar centru virs Arktikas atmosfēras fronte un dziļa spiediena ieplaka, kas izraisīs vēja pastiprināšanos un Baltijai tuvosies arī plaša nokrišņu zona, kas otrdien paspēs sasniegt Latvijas rietumu rajonus.”
Pilnīgi pietiek nelielam lavīnas efektam. Maisam gals vaļā. Vētra, piecmetrīgi viļņi Daugavā un īsteni Arktisks klimats sliktākajās izpausmēs, jeb “mēs visi mirsim!”… Ienākas arī bauma, ka pa kanālu zem “Stockmann” patiesībā nemaz nevarot izbraukt. Nu atteikumi birst kā no pārpilnības raga. Ironizējam par latviešiem kā tautu… šiem tikai padod iemeslu šaubām… Izsenis zināms, ka bailēm lielas acis un labu laiku folklorā iegājies teiciens: “Galvenais – nezaudēt paniku” ((c) vnk Ilva, škiet.).
Liriska atkāpe: Līdzīgi kā Bermudu trīsstūris (saukts arī par Velna (Devil’s) trīsstūri), Bermudu Daugava zināma kā vieta ar apšaubāmu reputāciju jau kopš Kristofora Kolumba laikiem, kad slavenajam jūrasbraucējam nojuka kompass un pie debesīm mirgoja dīvainas gaismas. Sena teika vēsta, ka Velna trīsstūrī bez pēdām pazudušais “Lidojums 19”, lidojuma glābēju lidmašīna un ogļu transporta kuģis “Berlitz” spokojas tieši Latviešu Likteņupē Daugavā. No Daugavas atgriežas retais… Izskaidrojama tam nav joprojām…
18 [maģiskais cipars] braucēji (~2/3) nav atteikušies. Situācija normas robežās – nav nemaz tik slikti rudenīgam vakara pasākumam!
Pulcējamies “Skats no iekšas” štābiņā Robežu ielā. Īss pikniks, uzkrāmējamies un dodamies starta vietu Zaķusalā pie televīzijas torņa. Solīto orkānu īsti nemana.
Jaunākais pasākuma dalībnieks uz ūdens – leģendārais sērfotājs un Večiem ar Synhro 16 Ielicējs Kaspijs. Laiva SOT “Zilais pie pakaļas”.
Pūš pa straumei un Daugavu rotā 15 – 20 cm “viļņi”. Tāluma izgaismots Dienvidu tilts, pretī pilsētas uguņi. Pasākums var sākties.
Zem “Stokmana”, izrādās, izbraukt tomēr var. Noskaņa ir, kā jau “pazemes labirintā”.
Neliek vilties arī Centrāltirgus un autoosta. Lai gan žurkas un mirušus bezpajumtniekus ieraudzīt tā arī neizdodas. Autoosta samērā tukša. Toties kanālā draza un smaka ir.
Iebraucam izrotātajā Rīgas centrā. Šeit svētku gaisotne pārņem arī mūs. Baudam peizāžu un dzeram karstu, uzlabotu tēju no termosa. Gar kanālmalu un pāri tiltiem plūst šķietami (vai patiešām) bezmērķīgas masas.
Skan mūzikas un specdienestu sirēnu kokteilis, visapkārt krāsiņas-gaismiņas. Vienvārdsakot “masoviks” ar vērienu. Pretēji ekspektācijām, ar pudelēm mums neviens nemet. Atbilstoši etiķetei samājamies un sabļaustamies ar skatītājiem: “Meitenes, nāciet pie mums!”, “Metiet viņu kanālā!”, “Viņam vismaz maks kabatā ir?” u.tml. Daži jaunieši jau iešūpo kolēģi, tomēr kanālā neiemet, jo maka neesot.
Andrejosta. Jūtams Likteņupes tuvums – apņem tumsa, vējš. Paceļ enkuru balta motorlaiva ar ādas benķiem.
Visu cieņu, ūdens policija šoreiz uzdevuma augstumos: ir klāt tajā pat mirklī. Atzīmējamies uzspīdinot viņiem lukturīšus. Policijas laiva piebremzē, mūs nopēta un aizbrauc pakaļ motorenei.
Tā kā jau pāris stundas pūš pa straumei, taisnajā posmā 20 cm viļņi ir kļuvuši par 30 cm viļņiem, bet tumsā izskatās pēc 50 cm viļņiem. Braucam slīpi pret straumi, taču vējš (kā pēcāk var redzēt GPS “trackos”) ievieš savas korekcijas kursā. Uz salūtu paspējam “līdz ar nagiem”.
90.-gade. Salūts šķita vājāks kā pagājušajā gadā. Salūta izskaņa gan bija OK.
Ķīpsalā jau gaida Bārdainā Aukle – supporttīms Rolfs. Nosalušie kāpj ārā turpat. Tie, kuriem kārojas pacilāt airi dodas kruīzā apkārt Ķīpsalai. Finišs otrā pusē pie izstāžu halles, kur beidzas ceļš un ir asfaltētais stāvlaukums.
Собственно ar to arī sākās jautrība.
Raugi, daži ir finišējuši vienā Ķīpsalas pusē, daži otrā pusē, bet daži atrodas bezvēsts prombūtnē. Pie viena iestājas solītie 15-18 m/s un sāk putināt. Ar to novele beidzas…
Tomēr nē. Kopīgiem spēkiem tiek apzināti pazudušie. +/- (precīzāk mīnus) četras laivas. 3 SOT’i un viena kanoe. Kopā astoņi cilvēki. Baigie zaudējumi šoreiz. Likteņupe Melnā….
Vispirms liecina ticīgie (t.i., aculiecinieki), tad pēc kāda laika “Pazudušie 1” iziet uz sakariem GSM tīklā. [telefona ņemšana līdzi dažreiz palīdz]. Labā ziņa – laivas ir divas plus divas, tātad iespēja manevram. Kāds gan jau izdzīvos, lai pavēstītu pasaulei sāgu. Ļaudis zināmi un saprātīgi vai vismaz izdzīvotāji. Sliktā ziņa: pamaukuši garām kanālam, atrodas “visuma pakaļas caurumā”, kreisajā pusē balta māja. Vispār jau Zunda kanālam tumsā pabraukt garām nemaz nebija tik neiespējami. GPS ? 🙂 Putina. Otras divas laivas aizbrauca pa priekšu, datu nav. Priekšlikums “mest ripā” negūst atsaucību, jo ātrums pret straumi un vēju pat airējot no visa spēka ir drīzāk negatīvs. Kāds gabals pieveikts, bet atgriezties nav variantu.
Turklāt 30 cm viļņi jau sasnieguši visus 40 cm, kas kanoe gadījumā komplektā ar vēju un attiecīgi plīstošu viļņa galotni jau smeļ laivā – jālejās. Situācija uz vietām atbilst “Апокалипсис now!”.
Ienākas baumas, ka kādam izdevies sazvanīties arī ar otrām divām pazudušajām laivām. “Pazudušie 2” nocēlušiess no trases un evakuējas pašu spēkiem.
“Pazudušie 1” identificē sevi autobusa pieturā “Podrags” iepretī Spilves lidlaukam. Tiek izsludināta mobilizācija un iesaistīta gaisa spēku glābšanas vienība “Bārdainā Aukle”. Laika nav daudz, bet sastrēgums joprojām ir. Ziemsvētki kā no pasaku grāmatas – snieg. Ap divpadsmitiem naktī buss ir pieturā “Podrags”. Autobusu gaida 4 jūzeri un 2 laivas. Nepaspējam uzsieties, kad ierodas arī “Pazudušie 2”. Sāgas par Tumšo Likteņupi, Bermudu Daugavu beigas.
Sāgas turpinājums. Ap plkst. 1.00, neveiksmīgi paslīdot uz svaigā sniegledus salūzt pasākuma dalībnieka kāja… Ir arī hipotermijas gadījums “iz pazudušo dzīves” ar sekām, bet par laimi bez slimnīcas. Tumšā Likteņupe, saproties…
***
Vienalga brauks vēl…
***
Pēc diviem esam kā kurš: cits mājās, cits slimnīcā.
***
Paldies’i iet pasākuma dalībniekiem (nenobijās :), supporttīmam: Rolfam un otra busa šoferim Ivaram, ātrās palīdzības brigādei Uldiem&Ievai, visiem līdzjutējiem un pārējiem, ja tādi ir.
Post Scriptum:
Iz ziņām:
“Naktī uz otrdienu uzreiz pēc pusnakts robežsargi no Liepājas ostas mola viļņlauža nocēla trīs Lietuvas pilsoņus, kuru jahta slikto laika apstākļu dēļ pie Liepājas ostas bija uzskrējusi uz viļņlauža un nogrimusi.*
Par to informēja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Jevgēnija Korne.
Kā pastāstīja Korne, uzreiz pēc pusnakts Liepājas pārvaldes robežsargi saņēma informāciju, ka uz Liepājas ostas dienvidu mola viļņlauža mirgo gaismas un, iespējams, tur atrodas cilvēki.
Nekavējoties ūdenī tika nolaista Valsts robežsardzes Venstpils pārvaldes kuģa RK-03 “Tiira” motorlaiva un tika sākti glābšanas darbi.
Glābēji no Liepājas ostas mola viļņlauža nocēla trīs Lietuvas pilsoņus, kuri bija ceļojuši ar jahtu no Gotlandes uz Klaipēdu. Meklējot patvērumu ostā, slikto laika apstākļu dēļ pie Liepājas ostas dienvidu mola jahta bija uzskrējusi uz viļņlauža un nogrimusi.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība konstatēja, ka personu veselības stāvoklis apmierinošs. Izglābtās personas 1962., 1986. un 1988.gadā dzimuši vīrieši pēc to personību noskaidrošanas tika atlaistas.”
Iz nostāstiem:
(..) Čomaks , kurš nopirka 77.gada amerikāņu jahtu nupat bija Roņos un atgriezās vakar. Vētru dabūja , sniegu arī. Pa vējam bez grota brīžam skrējuši 16 mezglus . Mastā arī rāpušies – augšā no rullīša nolidojusi grot falles trose un ieklemmējusi tā , ka nav varējuši atbrīvot – tā ka nācies iet tikai ar priekšburām . Pa gabalu gājis kuģis, tad pazudis un tad pēkšni tuvumā izniris no puteņa sienas ….
Vot večiem piedzīvojumi… “
Pulcējamies “Skats no iekšas” štābiņā Robežu ielā. Īss pikniks, uzkrāmējamies un dodamies starta vietu Zaķusalā pie televīzijas torņa. Solīto orkānu īsti nemana.
Jaunākais pasākuma dalībnieks uz ūdens – leģendārais sērfotājs un Večiem ar Synhro 16 Ielicējs Kaspijs. Laiva SOT “Zilais pie pakaļas”.
Pūš pa straumei un Daugavu rotā 15 – 20 cm “viļņi”. Tāluma izgaismots Dienvidu tilts, pretī pilsētas uguņi. Pasākums var sākties.
Zem “Stokmana”, izrādās, izbraukt tomēr var. Noskaņa ir, kā jau “pazemes labirintā”.
Neliek vilties arī Centrāltirgus un autoosta. Lai gan žurkas un mirušus bezpajumtniekus ieraudzīt tā arī neizdodas. Autoosta samērā tukša. Toties kanālā draza un smaka ir.
Iebraucam izrotātajā Rīgas centrā. Šeit svētku gaisotne pārņem arī mūs. Baudam peizāžu un dzeram karstu, uzlabotu tēju no termosa. Gar kanālmalu un pāri tiltiem plūst šķietami (vai patiešām) bezmērķīgas masas.
Skan mūzikas un specdienestu sirēnu kokteilis, visapkārt krāsiņas-gaismiņas. Vienvārdsakot “masoviks” ar vērienu. Pretēji ekspektācijām, ar pudelēm mums neviens nemet. Atbilstoši etiķetei samājamies un sabļaustamies ar skatītājiem: “Meitenes, nāciet pie mums!”, “Metiet viņu kanālā!”, “Viņam vismaz maks kabatā ir?” u.tml. Daži jaunieši jau iešūpo kolēģi, tomēr kanālā neiemet, jo maka neesot.
Andrejosta. Jūtams Likteņupes tuvums – apņem tumsa, vējš. Paceļ enkuru balta motorlaiva ar ādas benķiem.
Visu cieņu, ūdens policija šoreiz uzdevuma augstumos: ir klāt tajā pat mirklī. Atzīmējamies uzspīdinot viņiem lukturīšus. Policijas laiva piebremzē, mūs nopēta un aizbrauc pakaļ motorenei.
Tā kā jau pāris stundas pūš pa straumei, taisnajā posmā 20 cm viļņi ir kļuvuši par 30 cm viļņiem, bet tumsā izskatās pēc 50 cm viļņiem. Braucam slīpi pret straumi, taču vējš (kā pēcāk var redzēt GPS “trackos”) ievieš savas korekcijas kursā. Uz salūtu paspējam “līdz ar nagiem”.
90.-gade. Salūts šķita vājāks kā pagājušajā gadā. Salūta izskaņa gan bija OK.
Ķīpsalā jau gaida Bārdainā Aukle – supporttīms Rolfs. Nosalušie kāpj ārā turpat. Tie, kuriem kārojas pacilāt airi dodas kruīzā apkārt Ķīpsalai. Finišs otrā pusē pie izstāžu halles, kur beidzas ceļš un ir asfaltētais stāvlaukums.
Собственно ar to arī sākās jautrība.
Raugi, daži ir finišējuši vienā Ķīpsalas pusē, daži otrā pusē, bet daži atrodas bezvēsts prombūtnē. Pie viena iestājas solītie 15-18 m/s un sāk putināt. Ar to novele beidzas…
Tomēr nē. Kopīgiem spēkiem tiek apzināti pazudušie. +/- (precīzāk mīnus) četras laivas. 3 SOT’i un viena kanoe. Kopā astoņi cilvēki. Baigie zaudējumi šoreiz. Likteņupe Melnā….
Vispirms liecina ticīgie (t.i., aculiecinieki), tad pēc kāda laika “Pazudušie 1” iziet uz sakariem GSM tīklā. [telefona ņemšana līdzi dažreiz palīdz]. Labā ziņa – laivas ir divas plus divas, tātad iespēja manevram. Kāds gan jau izdzīvos, lai pavēstītu pasaulei sāgu. Ļaudis zināmi un saprātīgi vai vismaz izdzīvotāji. Sliktā ziņa: pamaukuši garām kanālam, atrodas “visuma pakaļas caurumā”, kreisajā pusē balta māja. Vispār jau Zunda kanālam tumsā pabraukt garām nemaz nebija tik neiespējami. GPS ? 🙂 Putina. Otras divas laivas aizbrauca pa priekšu, datu nav. Priekšlikums “mest ripā” negūst atsaucību, jo ātrums pret straumi un vēju pat airējot no visa spēka ir drīzāk negatīvs. Kāds gabals pieveikts, bet atgriezties nav variantu.
Turklāt 30 cm viļņi jau sasnieguši visus 40 cm, kas kanoe gadījumā komplektā ar vēju un attiecīgi plīstošu viļņa galotni jau smeļ laivā – jālejās. Situācija uz vietām atbilst “Апокалипсис now!”.
Ienākas baumas, ka kādam izdevies sazvanīties arī ar otrām divām pazudušajām laivām. “Pazudušie 2” nocēlušiess no trases un evakuējas pašu spēkiem.
“Pazudušie 1” identificē sevi autobusa pieturā “Podrags” iepretī Spilves lidlaukam. Tiek izsludināta mobilizācija un iesaistīta gaisa spēku glābšanas vienība “Bārdainā Aukle”. Laika nav daudz, bet sastrēgums joprojām ir. Ziemsvētki kā no pasaku grāmatas – snieg. Ap divpadsmitiem naktī buss ir pieturā “Podrags”. Autobusu gaida 4 jūzeri un 2 laivas. Nepaspējam uzsieties, kad ierodas arī “Pazudušie 2”. Sāgas par Tumšo Likteņupi, Bermudu Daugavu beigas.
Sāgas turpinājums. Ap plkst. 1.00, neveiksmīgi paslīdot uz svaigā sniegledus salūzt pasākuma dalībnieka kāja… Ir arī hipotermijas gadījums “iz pazudušo dzīves” ar sekām, bet par laimi bez slimnīcas. Tumšā Likteņupe, saproties…
***
Vienalga brauks vēl…
***
Pēc diviem esam kā kurš: cits mājās, cits slimnīcā.
***
Paldies’i iet pasākuma dalībniekiem (nenobijās :), supporttīmam: Rolfam un otra busa šoferim Ivaram, ātrās palīdzības brigādei Uldiem&Ievai, visiem līdzjutējiem un pārējiem, ja tādi ir.
Post Scriptum:
Iz ziņām:
“Naktī uz otrdienu uzreiz pēc pusnakts robežsargi no Liepājas ostas mola viļņlauža nocēla trīs Lietuvas pilsoņus, kuru jahta slikto laika apstākļu dēļ pie Liepājas ostas bija uzskrējusi uz viļņlauža un nogrimusi.*
Par to informēja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Jevgēnija Korne.
Kā pastāstīja Korne, uzreiz pēc pusnakts Liepājas pārvaldes robežsargi saņēma informāciju, ka uz Liepājas ostas dienvidu mola viļņlauža mirgo gaismas un, iespējams, tur atrodas cilvēki.
Nekavējoties ūdenī tika nolaista Valsts robežsardzes Venstpils pārvaldes kuģa RK-03 “Tiira” motorlaiva un tika sākti glābšanas darbi.
Glābēji no Liepājas ostas mola viļņlauža nocēla trīs Lietuvas pilsoņus, kuri bija ceļojuši ar jahtu no Gotlandes uz Klaipēdu. Meklējot patvērumu ostā, slikto laika apstākļu dēļ pie Liepājas ostas dienvidu mola jahta bija uzskrējusi uz viļņlauža un nogrimusi.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība konstatēja, ka personu veselības stāvoklis apmierinošs. Izglābtās personas 1962., 1986. un 1988.gadā dzimuši vīrieši pēc to personību noskaidrošanas tika atlaistas.”
Iz nostāstiem:
(..) Čomaks , kurš nopirka 77.gada amerikāņu jahtu nupat bija Roņos un atgriezās vakar. Vētru dabūja , sniegu arī. Pa vējam bez grota brīžam skrējuši 16 mezglus . Mastā arī rāpušies – augšā no rullīša nolidojusi grot falles trose un ieklemmējusi tā , ka nav varējuši atbrīvot – tā ka nācies iet tikai ar priekšburām . Pa gabalu gājis kuģis, tad pazudis un tad pēkšni tuvumā izniris no puteņa sienas ….
Vot večiem piedzīvojumi… “{:}
