Mēģinājums kajakos nobraukt Latvijas jūras piekrasti ~500 km. Ceļojuma dienasgrāmata.
10.09. Brauksim!
- Starts nolikts pirmdien, 14. septembrī ~11.00 Ainažos. Optimistiskā prognoze – veikt vidēji 50 km dienā, kā rezultātā brauciens ilgtu 10-14 dienas.
- Dalībnieku skaits un sastāvs, kā tas mēdz būt šādos gadījumos, būs zināms startā
14.09. Pirmā diena.
- Starts 12:20.
- Braucēju skaits un sastāvs beidzot zināms – Raivo, Midis un Rolfs.
- Šī vakara finišs 18:40 pie Veczemju klintīm.
- Statistika – vidējais ātrums kustībā 6,5km/h, airējot 8km/h, kopējā distance 35km.
- Raivo: “Visu dienu svina pelēka debess un tāda pati jūra. Rīt ceram nobraukt plānotos 50km, lai gan ilgāk kā līdz 18:00 nepaairēsi, paliek tumšs. Kāpārskata mantu krāmēšanas menedžments. Uz ūdens karsti – krastā auksti.”
15.09. Otrā diena.
- Startējam 9.30. Gludūdens. Laika apstākļi joprojam atbilst formātam “Latvijas pelēkais”. Priekšpusdienā uzlīst, uz pēcpusdienu debesis skaidrojas, vakarā saule. Tiek nolemts mēģināt sasniegt Garciemu, kur pateicoties Ilonas un Mišas gādībai un rūpēm, mūs gaida pirts ar iespēju sasildīties, izžāvēt apģērbu un atrisināt problēmas ar nakšņošanu pierīgā.
- Pieveikti 57 km. Finišejam 20.45. Grūta diena! Šajā gadalaikā 50 km ir optimistiska prognoze…
- Trešaja dienā, līdz tiekam arā no Silikona ielejas, plānoti 35 km – paliksim pie Janceka Mellužos. Jau iepriekš pateicamies Jancekam, ja viņš rīt būs mājās.
- Sliktā ziņa – veselības problēmu dēļ Saulkrastos ekspedīciju, vismaz uz laiku, atstāj Rolfs.
16.09. Trešā diena.
Starts 9:15. Šķērsojam Rīgu un Silikona ieleju. Uz pīppauzi izkāpjam Dzintaros. Юрмала’s publika uzrunā, bet nesimpatizē, tāpēc lieki nekavējamies. Neliels pretvējš, kā rezultātā ātrums krīt līdz 5-6km/h. Finišs 17:30, pēc vakardienas – 37km, Mellužos pie Janceka. Paldies par naktsmājām!
17.09. Ceturtā diena.
- Starts 10:45. Ir ko padomāt – jūra balta. Mēģināsim airēt. Grūtības rada piekrāmētie kajaki.
- Plkst. 13:30, Lapmežciems. Laiks ir nedaudz norimies un parādās iespēja braukt dziļāk jūrā, kur nav plīstošo viļnu.
- Plkst. 16:35, apmēram Ragaciems un kopā noairēti 20km. Izbraucot no mānīgā aizvēja pie Ragaciema iekļūstam īstā sērfā. Aizvēja vilināti uz raga mēģinājām apbraukt sērfu un braukt dziļāk – neizdevās! Midis razkolbasījās. Ar zināmām grūtībām, bet krastā tikām. Tiek pieņemts lēmums šodien finišēt, tāpat nav braucams, plīstošie ir līdz pat 2 m un tos “dusmīgākus” padara Ziemelis. Jūra rāda savu spēku!
Pārsteidza, ka Ragaciemā, vietā, kur nakšņojām, viss skaitās “ūberaizsargājams”, tā ka varētu dabūt no Zaļajiem arī kādu sodu par teltīm, bet miskaste apkārt kā Centrāltirgū. No rīta, kā parasti, visu novācam. Pēdas no mūsu bijušās klātbūtnes nav manāmas.
- Atziņa: Labi, ka gadījās laicīgi apgāzties. Nedaudz uz priekšu zvejnieku tīkli, kas sērfā nozīmētu puslīdz drošu nāvi…. Izlemjam mācīties no kļūdām un nemēģināt atkārtot. Tad jau labāk sēdēt krastā.
18.09. Piektā diena.
- Starts 9:30. Vējš un viļņi salīdzinājumam ar vakardienu ir stipri pierimuši. Šī vakara finišs pagaidām nezināms. Jāplāno laicīgi, jo mums ar civilizācijas labumiem krājumos uz nedēļas nogali plāno pievienoties “supporttīms”
- Pēc vakardienas agrā finiša jūtamies atpūtušies. Ceļamies astoņos. Ap 9’iem atbrauc Rūdolfs, lai uz vienu dienu pievienotos pasākumam: būsim trīs braucēji.
- 10.30 startējam. Jūra pēc vakardienas Ziemeļa pamazām rimstas: pirms Engures palīdz līča aizvējš un arī vējš griežas no rietumiem. Rezultātā mērens pretvējš. Tas nepārsteidz, jo kā vēsta tautas ticējums, “airē, kur gribi, vējš vienmēr būs pretī”. Veicam 2 garākus parbraucienus: vispirms 9 km līdz Apšuciemam.
- Tur pludmalē veiksmi vēl Apšuciema zvejnieki. Noderīgi un patīkami patērzējam ar cilvēkiem, kuri zina stāstīt jūru.
- No Apšuciema veicam 12 km pārbraucienu līdz Engurei.
- Tur sastopam līdz šim lielāko gulbju koloniju. Mēs viņus esam iesaukuši par “boeingiem”, jo iztramdīti tie vispirms ieskrienas pa ūdens virsu tad lēzeni paceļas līdzīgi kā lielās lidmašīnas, taču vienmēr pret vēju. Tā kā airējot pa jūru izklaides nav pārāk daudz, “boeingi” mums patīk.
- Finišējam laicīgi ap 18’iem Roņragā. Kopā veikti 35 km, rīt plānots sasniegt Roju ~ 40 km.
- Ierodas “supporttīms”.
Līdz ar tumsas iestāšanos, nometni apsēdis kāds uzmācīgs lapsēns. Kūmiņš par katru cenu mēģina marodierēt mūsu pārtikas krājumus. Kad dzenam prom, pamūk malā, taču pēc brīža atkal ir klāt.
Tā kā dzīvnieks izskatās labi un no cilvēkiem tomēr nedaudz baidās, neskatoties uz to, ka naktī pamanās sagrauzt hidru, izlemjam, ka cerams nav traks: vienkārši nekaunīgs vietējais pusaudzis. Lai gan pārliecības par to nav.
- Rīt plānots sasniegt Roju, kur nakšņosim pie Signes.
19.09. Sestā diena.
- Šodien plānots nokļūt ~ 40 km līdz Rojai. Skaists saullēkts.
- Uz divām dienām līdz Kolkai pievienojas Raimonds.
- Līdz Mērsragam braucās labi, pēc Mērsraga optimisms mazinās: ierastais 4-5m/s krasta vējš/pretvējs. Ātrums ar piepūli 5.5-6 km/h. Pirms Kaltenes saprotam, ka kļūst arī brāzmains un nes jūrā, tāpēc griežam tieši uz krastu un metam malā. To, ka zeme par spīti niknai airēšanai nekļūst tuvāk, Raimonds saprot krietni vēlāk un kādu laiku nav saskatāms pat tālskatī…
- Ar zināmu stresu arī viņam viss beidzas labi, tomēr 14 km pārbrauciens no Pekraga līdz Māra Gaiļa arhitektūras šedevram pirms Kaltenes gan viņu, gan mūs iedzen pilnīgā “besī”.
- Vēl pēc ~5 km iebraucot Rojas upē saprotu, kāpēc cilvēkiem patīk upju maratoni: abi ievērojam, ka pat aiz mola braucot pret straumi, laiva slīd bez piepūles un ūdens šķiet viegls kā gaiss.
Pasmejam par prātvēderiem, kuri dod padomus braukšanai jūrā: “Kas i’ veči ko, nevar vai? Jāmauc 100 km dienā un pa nedēļu būs galā” Tā sacīt, jūsu jau te nav…
- Dienas statistika pēc GPS 37 km. Grūtākā diena līdz šim. Pat grūtāk kā līdz Garciemam. Negribas pat ēst un alu. Prātā tikai viena doma – “parubīties”.
- Rīt jātiek līdz Kolkai.
20.09. Septītā diena.
- Roja – Kolka 35 km.
- Ekspedīcijai pievienojas Kaspars.
- Diena padevusies silta un mierīga – pirmo reizi kopš ekspedīcijas sākuma pēc airēšanas izkāpjot krastā nav auksti. Ātrums labs – nesteidzoties, ap 7 km/h, bieži taisam “pitstopus”.
- Apmierināti ar dzīvi finišējam Kolkā. Esam lepni ar sevi, jo noairējuši Rīgas jūras līci un nebūt ne vasaras vidū. Šis bija neaizmirstams brauciens, kas prasās pēc turpinājuma. Esam pārvarējuši grūtības un redzējām daļu Latvijas no otras puses.
Midim jābrauc uz Rīgu un jādodas uz darbu, es palieku domīgs. Laika prognoze turpmākajm braucienam ir slikta: tuvojas vētras. Atšķirībā no “ragainā” līča, Baltijas jūras piekraste ir taisna un atvērta valdošajiem vējiem visā tās garumā. Nevaru izlemt – mēģināt turpināt ceļu vai nē. Šauboties starp “jā” un “nē”, nolemju palikt pārnakšņot Kolkas Ūšos un no rīta skatīties. Varbūt par spīti gaidāmajam pūtienam mēģināt sasniegt Irbi un dažas dienas nogaidīt: atpūsties un ja nu laiks mainās uz labo pusi, kā tas dažkārt mēdz notikt? No otras puses, apsverot ar prātu un loģiski, mērķis šoreiz finišēt Nidā nešķiet ticams. Uz Rīgu negribās. Sāk rādīties, ka vējš sāk pūst no Austrumiem, pretēji prognozei, vai varbūt tā nav… Lai paliek – nedēļas laikā uzkrājies nogurums liek sevi manīt: dodos “šlāfen” – rīts gudrāks par vakaru!
21.09. Astotā diena.
Ceļos pusseptiņos un “ne sveiki, ne labrīt” dodos apskatīties, kas darās aiz Kolkasraga. Vēja nav un jūra mierīga. No iepriekšējās dienās ierastā miera atšķirība ir tumšāki mākoņi, kas mēmā klusumā ātri slīd virs galvas.
Kamēr ar Luīzi pakojamies un gatavojam brokastis, mākoņi izklīst, taču parādās arī solītais vējš solītajā virzienā. Lecu kajakā un airēju uz ragu. Līcis mierīgs, taču uz līča un jūras robežas jau balta jūra.
Apairēju ragu un ieņemu taisnu līniju. Kādu brīdi airēju. Tomēr nē. Seklajā jūrā viļņi nav lieli, taču visi spēki aiziet stiprajā vējā un pret straumi mēģinot valdīt laivu. Nes jūrā. Ir pa traku. Ātrums bēdīgs. Apsveru, ka ceļojuma pirmajā dienā varbūt varētu mēģināt spītēties, taču esmu viens pats un spēka nav tik daudz. cik gribētos. Griežu atpakaļ. Atpakaļ iet labi – tikai piestūrējot 10 km /h.
Pavīd doma mēģināt atsāk pa straumei no Nidas līdz Kolkai, taču laika prognoze visai nākamajai nedēļai nav iepriecinoša.
Ceļojums ir beidzies.
Ceļojuma fakti:
- Noairēts Rīgas jūras līcis no Ainažiem līdz Kolkai
- Pieveikti 256 km
- 7 dienas
- Laiks uz ūdens 48 stundas
- Vidējais ceļojuma ātrums kustībā 5,9 km/h
- Lielākā kilometrāža dienā – 57 km
- Mazākā kilometrāža dienā – 20 km
- Pa posmiem: 1. diena – Ainaži – Veczemju klintis (35 km), 2.diena Veczemju klintis – Garciems (57 km), 3. diena Garciems – Melluži (37 km), 4. diena – Melluži – Ragaciems (20 km), 5. diena – Ragaciems – Roņrags (35 km), 6. diena – Roņrags – Roja (37 km), 7. diena – Roja – Kolka (35 km)]
- Vidēji km dienā – 36,8
- Dienā vidēji stundas airējot – 6,85
- Kopā īsākā vai garākā posmā piedalījās 6 dalībnieki
- Visu ceļu noairēja 2 dalībnieki
- Saule lec ~7.00, riet ~19.40
