Interesējoties par Latvijas kartēm savam GPS uztvērējam, Internetā neizdevās atrast izsmeļošu informāciju, tāpēc nolēmu nedaudz iedziļināties.
Par datorprogrammām (Base Camp, N-Route, Mobile PC u.c.) citu reizi. Šoreiz tiek lietots Mapsource >>
Ievadam nedaudz par gadžetiem.
Kurš GPS labāks?
Kopš pagājušajā gada tapušā raksta “Uzzīmē savu karti pats“>> notikušas šādas tādas izmaiņas Garmin produktu klāstā: jaunās GPS paaudzes pionieris Colorado 300 jau noņemts no ražošanas, un iestājies skārienjūtīgo ekrānu laikmets, ko pagaidām pārstāv “Dakota” un “Oregon” uztvērēji. Oregon 550 aprīkots ar fotokameru.
Būtiskākie “jauno devaisu” uzlabojumi: ātrāks procesors, rastra kartes: tās varot iemānīt arī citos aparātos (skat. http://moagu.com/, pagaidām gan neesmu mēģinājis) un “3D” (DEM-digital evolution Model) slāņa atbalsts kartes izskatā (datorā atbalsta Base Camp), akcents uz geocaching atbalstu, iebūvētās atmiņas apjoms, 3 asu kompass Dakota 20, Oregon 550. Tas nozīmē, ka lietojot kompasu GPS nav jātur horizontāli. Atšķirības starp modeļiem un GPS uztvērēju cenu slēpjas arī pērkot navigācijas ierīci preinstalētajās kartēs un pašas ierīces programmatūras niansēs, piemēram ir vai nav Waypoint Averaging, Sight-n-Go, bilžu pārlūks, kādi aksesuāri ir komplektā un iebūvētās atmiņas lietojumā (kā ierīce izmanto iekšējo atmiņu). Visi Garmin outdoor aparāti ar skārienjūtīgo ekrānu vai bez tradicionāli ir IPX 7 ūdensdroši.
- Dakota sērija: Divos vārdos – Dakota ir Oregon light versija. Tomēr ir arī dažas priekšrocības pār Oregon 300/400. Iespējas: 3-asu kompass, barometriskais altimetrs (mēra augstumu vadoties no gaisa spiediena – tātad ne pārāk precīzi), iekšējā atmiņa 850 Mb, paplašināmā – MicroSD. Dakota 20 tiek piedāvāta ar pamatkarti Worldwide Basemap (pērkot Latvijā arī komplektā ar TOPO Latvija). Ierīce ir nedaudz mazāka un vieglāka par Oregon, Ilgāk tur baterijas – specifikācijā 20 stundas pret Oregon 14 stundām. Atšķirībā no Oregon nav Wherigo funkcijas un attēlu pārlūka.
- Oregon sērija – Oregon 200, atšķirībā no 300 un 400 nav barometriskā altimetra un elektroniskā kompasa. Modelis 400 t ir tas pats, kas 300, tikai ar papildus instalētu Europe recreational (bez maršrutēšanas) karti. Iekšējā atmiņa 850 mb, paplašināmā MicroSD, barometriskais altimetrs. Bateriju darbības laiks specifikācijā – 16 stundas. Nav 3-asu kompasa.
- 550/550 t – atšķirība starp modeļiem – kartes. Atšķirībā no 400.ās sērijas – 3,2 mpx fotokamera, komplektā 2 lādējamās baterijas (AA), 3-asu kompass. Garmin apgalvo, ka 550’ajai sērijai uzlabots touchscreen ekrāns. Wireless ar citiem Oregon 550. Labs Oregon 550
Līdztekus augstāk minētajiem uzlabojumiem jaunajiem modeļiem ir arī daži trūkumi: manuprāt galvenais efekts, kas pārvēršas par defektu ir skārienjūtīgais ekrāns. Tas neapšaubāmi ir ērts geocaching faniem un automašīnā, taču grūti iedomāties lietojumu outdoor apstāķlos: cimdos uz ūdens salā un dubļos un lietū. Atšķirībā no vecākiem GPS modeļiem, kur navigācija notiek ar pogām, nav skaidrs, kā skārienjūtīgā ekrāna gadījumā GPS var darbināt ar vienu roku. Piemēram uz ūdens kajakā. Personīgi nedaudz kaitina arī nodeva masu patērētājam “teletūbiji” – raibi 3D fona attēli zem pogām, krāsainās tēmas un ekrāntapetes, kuras nevar atslēgt.
Secinājums: jāizvēlas atkarībā no tā, kā tiks lietots. Rastra karšu atbalsts, glītāka izskata kartes, vairāk atmiņas, software uzlabojumi, 3-asu kompass un lielāki ekrāni ir spēcīgs arguments, taču lietošanas aspekti jebkuros laika apstākļos liek padomāt – varbūt arī Vista Hcx un 60 Cx/Csx joprojām ir izvēle, kas nodrošina navigāciju un kartogrāfiju aktīvi atpūšoties. Mans vecais 60 Csx tiek intensīvi lietots biežāk sālsūdenī jau ~4 gadus. Vai skārienjūtīgais ekrāns tur šādu brūķi pagaidām nav zināms. No testu pieredzes: publiskas demonstrācijas laikā otrajā dienā Oregon skārienjūtīgais ekrāns izrādījās nedaudz ieskrāpēts…
Apzinoties, ka handheld uztvērēju tirgus ir geocaching un ražotājs rīkojas atbilstoši, nākamajos GPS modeļos tomēr gribētos sagaidīt arī kādu ierīci ar jaunākajām iespējām, kur navigācija notiek ar pogām.
Kartes
Vēl pirms dažiem gadiem iebūvētie atmiņas moduļi un atmiņas kartes bija samērā dārgs prieks. Atļauties ielādēt GPS’ā veselu kontinentu šādā situācijā attiecīgi būtu bijis neizdevīgi.
Garmin gadījumā pamatkartē iekļauta visa pasaule. Atzīmētas valstu robežas, pilsētas un lielākie ceļi. Pamatkartes pielietojumu vēl ierobežotāku padara tas, ka parasti tā nav maršrutējama. Līdz ar to, no pamatkartes nav īpaši lielas jēgas.
Garmin kartes ir komercprodukts. Pērkot GPS uztvērēju kāda no pamatkartes versijām pēc noklusējuma ir “iešūta” GPS atmiņā, ja GPS ierīce atbalsta kartogrāfiju.
Datorā ar Windows kartes menedžments vēsturiski ticis nodrošināts ar MapSource>> datorprogrammu. Šogad beidzot padomāts arī par Apple Mac OS lietotājiem – Base Camp. Linux lietotāji turpina čakarēties ar atvērto kodu: diemžēl Garmin par viņiem nav padomājis. Vienīgā datorprogramma ar kuru man ir izdevies piedabūt 60 Csx darboties (uz Fedora) pagaidām ir QLandkarte. Piedabūt gpsd atpazīt konkrēto GPS uztvērēju pers. pagaidām nav izdevies.
MapSource kartes tiek grupētas pēc zīmola nosaukumiem, piemēram Metro Guide Europe, City Navigator (ceļu kartes), Blue Chart (jūras kartes). Garmin oriģinālajās kartēs tiek izmantoti Navteq dati.
Kartes pieejamas iegādei divos formātos – CD/DVD versijā un ierakstītas atmiņas kartē. Karti no atmiņas kartes (SD /MicroSD) caur Mapsource nav iespējams importēt lietošanai datorā legālā veidā. Savukārt no Mapsource kartes CD /DVD datus var eksportēt uz GPS vai atmiņas karti. Par failiem: “gmapbmap.img” ir pamatkarte, detalizētās kartes ir fails “gmapsupp.img”.
Detalizētās kartes gan datorā, gan GPS darbosies, ja tās ir atbloķētas (licenzētas) . Licenzes atslēga tiek piesaistīta pie konkrētās GPS ierīces. Izņēmums ir Metro Guide – karte nav piesaistīta pie konkrētā GPS, taču nav maršrutējama. Citādi Metro Guide ir tas pats, kas City Navigator. GPS ierīces licenzes fails ir “gmapprom.sum”, kartes licenzes fails – “*.UNL”
____________________________________________________________________________________
Karšu salīdzinājumam esmu izvēlējies trīs kartes:
- City Navigator Europe NT 2010.20
- Latvijas ceļi 1.1.1. / Topo Latvija 1.1.1.*
- Open Street Worldmap (OSM)
_____________________________________________________________________________________
* Latvijas ceļi vs TOPO Latvija. Mapsource datorprogrammā atšķirības starp Latvijas Ceļi un Topo Latvija nav vai ir minimālas.
GPS uztvērējā Latvijas Ceļi kartē neparādās augstuma / dziļuma izobāras un dažas topogrāfiskās nianses.
Topo Latvija DEM slāni datorā 3D atbalsta Base Camp datorprogramma. Tā kā Latvija ir diezgan palakana, nav pārāk interesanti
City Navigator NT
City Navigator un City Navigator NT ir detalizētas auto navigācijas kartes no Garmin. Piemēram, City Navigator Europe, City Navigator North America, City Navigator Australia u.tml.
“City Navigator” no “City Navigator NT” atšķiras ar:
- Karte ir tā pati
- POI (interešu punkti) ir tie paši
- Kartes izmērs (megabaitos) nav tas pats
- NT versija nav lietojama uz vecākiem GPS modeļiem (kuru modeļu nosaukumu paplašinājumā nav “X”, piemēram E-Trex Vista HC)
“NT” ir kartes kompresijas tehnoloģija. Tās atkodēšanai (parādīšanai) jābūt atbilstošam GPS ierīces procesoram. NT versijā ir daži uzlabojumi POI meklēšanā.
Uz raksta tapšanas brīdi City Navigator karte vēl tika piedāvāta 2009. gada versijā, bet City Navigator NT – 2010. gada versijā. Salīdzinot ar 2008. gada kartēm, kur bija tikai Rīga, 2009. gada kartēs ir jau lietojams Latvijas pārklājums, 2010. gada kartē – detalizēts (tiek minēts 100%) vairuma Austrumeiropas valstu pārklājums, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.
- No City Navigator Europe iespējām:
- Eiropas pārklājums
- vairāk kā 2 miljoni POI
- 8,8 miljoni km ceļu
- maršrutēšana
City Navigator / City Navigator NT bieži ir instalēta pērkot jaunu auto navigācijas GPS.
Latvijas Ceļi 1.1.1 / TOPO Latvija 1.1.1
Lokalizēti produkti Garmin uztvērējiem “Latvijas ceļi” un “Topo Latvija” tapuši Garmin oficiālā izplatītāja Latvijā SIA “Concors” (www.garmin.lv) sadarbībā ar SIA “MapLant”projektu KurTuEsi (www.kurtuesi.lv):
Uz raksta tapšanas brīdi šīs Latvijas kartes pieejamas samērā nesen – nedaudz vairāk kā gadu.
Par izmantotajiem datiem Internetā atrodamu ziņu nav. KurTuEsi mājas lapā redzamās kartes (C) – 2007.-2009. kurtuesi.lv, savukārt Garmin produkti Latvijas Ceļi un Topo Latvija pēc loģikas pieder SIA “Concors” .
Kartes iespējas:
- automātiska maršrutēšana
- 77 detalizētas pilsētas + 1 ciemats
- pilns pārklājums starp pilsētām ieskaitot zemes ceļus, meža ceļus un t.t.
- adrešu meklēšana visā Latvijā
- pilna hidrogrāfija
- interešu punkti (POI) – >6500
- kopumā vairāk kā 77000 km ceļu
- ēku kontūras Rīgā, Liepajā, Ventspilī
- jauno novadu robežas
- DEM slānis (tikai TOPO Latvija)
- Kartes versija datoram (MapSource)
- kartes pārklājuma atjaunošana: aptuveni 1 reizi mēnesī
Tiek solīti bezmaksas atjauninājumi produktam ne mazāk ka 6 mēnešus no pirkšanas brīža. Latvijas kartes Garmin ir samērā jauns produkts – pieejamas apmēram gadu. Līdz šim darbs pie uzlabojumiem turpinās un solītā regulārā atjaunināšana notiek.
- Latvijas Ceļi atmiņas kartes formātā ir komplektā pērkot auto navigācijas GPS (taču ne vienmēr. Vairāk skat. www.garmin.lv)
- Latvijas Topo atmiņas kartes formātā ir komplektā pērkot jaunu outdoor GPS ar kartogrāfijas iespējām.
OpenStreet Map
Open Street Map (OSM) – open source karšu projekts, kura mērķis ir radīt par brīvu pieejamu detalizētu pasaules karti. Salīdzinot ar citām atvērtā koda lietām, lai piedalītos kopienā īpašas iemaņas nav nepieciešamas – kartes veidošanā ar saviem var piedalīties jebkurš interesents:
“OpenStreetMap is a free editable map of the whole world. It is made by people like you. OpenStreetMap allows you to view, edit and use geographical data in a collaborative way from anywhere on Earth. ”
Dati:
- GPS lietotāju iesniegti track’i, POI u.c.
- Landsat 7, aerofoto un citi dati ar atbilstošu licenzi
Tas nozīmē, ka OSM labāk uzzīmētas būs tās pasaules daļas, kuru “ģeofani” aktīvāk piedalās projektā. Arī Latvijā šis tas notiek – skat. ģisnet.lv
Ja ir vēlme iedziļināties, sīkāk skat. šeit (Vikipēdija)
Teorētiski atvērtā koda rezultātā radies produkts (ar retiem izņēmumiem) nebūs tik labs vai vismaz lietotājam draudzīgs kā kompercprodukts. Aksioma “kurš maksā, tas pasūta mūziku” joprojām darbojas, taču lieta atbalstāma un kā saka, “dāvinātam zirgam zobos neskatās”. Izņēmuma kārtā šoreiz paskatīsimies.
OSM kartes Garmin savietojamā (Mapsource instalācija, *.img fails) formātā var lejuplādēt šeit>>
Kura karte labāka?
Kad esam tikuši skaidrībā, kas ir kas, varam ķerties klāt pie karšu salīdzināšanas.
Vērtējumam pieņemsim 5 punktu sistēma, kur:
- 5 ir vislabāk,
- 0 – visssliktāk. .
Vērtējums pēc punktiem šajā gadījumā nepretendē uz objektivitāti un ir uzskatāms drīzāk kā palīglīdzeklis, kas palīdz sistematizēt izvērstu tekstu.
Izvēlētie kritēriji:
- detalizācija
- maršrutēšana
- POI (interešu punktu datubāze)
Detalizācija
1. piemērs. Rīga. Rīgas Zooloģiskais dārzs.
- City Navigator 2010 NT 5
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 4
- OSM 4
Šajā piemērā labi izskatās visas 3 kartes.
City Navigator kartes fragmentā pie vienādiem Mapsource iestatījumiem un pietuvinājuma 300 m rāda 3 POI: Zooloģisko dārzu un divas naktsmītnes, Latvijas ceļi / Topo Latvija 2 POI: Zooloģisko dārzu un autobusa pieturu. Nedaudz pamainot karte mērogu City Navigator un Latvijas ceļi / Topo Latvija rāda arī Latvijas Krājbanku vai bankomātu. OSM rāda 4 POI: Zooloģisko dārzu un 3 auto stāvvietas.
Ielu pārklājums kartes fragmentā labs visās trīs kartēs, tomēr vairāk detaļu ir City Navigator kartē. OSM karte detalizācijā nedaudz atpaliek, taču tajā ir visvairāk POI. Kuras kartes POI vērtīgāki, grūti spriest, jo atkarīgs no situācijas.
Par stila tīrību un detalizāciju City Navigator saņem 5.
Latvijas Ceļos / Topo kartē nav atzīmētas Zooloģiskā dārza ejas. Toties ir attēlots teritorijas plāns, atzīmējot ēkas un laukumus. OSM kartē ir skaidri attēlotas Zoodārza iekšējās teritorijas ejas, taču trūkst dažas lielākas ielas.
2. piemērs. Rīga. Dienvidu tilts.
Dienvidu tilts attēlots visās trīs kartēs. Savukārt pārvads pār Slāvu apli – tikai Open Street Map.
|
|
|
|
- City Navigator 2010 NT 3
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 4
- OSM 5
3. piemērs. Kurzemes piekraste. Roņrags
- City Navigator 2010 NT 4
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 5
- OSM 2
Uzzināt, ka mēs aplūkojam vietu “Roņrags” nevar nevienā kartē. Detalizācija City Navigator un Latvijas Ceļi /Topo Latvija ir laba. Uzzīmēti arī mazie ceļi gar jūru. Latvijas Ceļi / Topo Latvija attēlota arī teritorija. Līdz ar to, orientēties konkrētajā apvidū visvieglāk ir izmantojot lokalizēto produktu.
OSM kartē detalizācija jūtami atpaliek. Arī Engures ezera kontūras ir daudz aptuvenākas. Ir vēl kāda problēma – jūras robeža ir uzzīmēta, bet pašas jūras nav. Aplūkojot Roņragu kartes Interneta versijā http://www.openstreetmap.org/ jūra ir uzzīmēta, tātad varam pieņemt, ka problēma radusies konvertējot OSM uz Garmin savietojamu formātu.
4. piemērs. Pāvilosta.
- City Navigator 2010 NT 4
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 5
- OSM 1
Tāpat kā Roņraga piemērā, Latvijas Ceļi / Topo Latvija karte ir detalizētākā no trim.
5. piemērs. Salacas izteka no Burtnieka
- City Navigator 2010 NT 4
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 5
- OSM 3
Arī šajā piemērā ir līdzīgi ar piebildi, ka OSM kartē teritorija uzzīmēta labāk kā Pāvilosta.
Noslēdzot sadaļu par karšu detalizāciju, tika neliels eksperiments uzklājot kartes vienu otrai. Pārsteigumu nav: kartes apmēram sakrīt un varam pāriet pie maršrutēšanas.
Maršrutēšana
Maršrutēšanas dati ir iestrādāti kartē. Atkarībā no izvēlētajiem parametriem – “ātrākais laiks”, “īsākais ceļš”, “auto / motocikls”, “smagā mašīna”, “kājāmgājējs” iegūsim dažādus maršrutus no punkta “A” uz punktu “B”. Piemēros tiks izmantots uzstādījums “ātrākais laiks”.
1. piemērs. Rīga (Salu tilts) – Renda.
- City Navigator 2010 NT 5
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 4
- OSM 4
Līdz ciematam ved visas kartes. Latvijas kartes un OSM izvēlējās braukt caur Jūrmalu. Atšķirībā no City Navigator 2008, City Navigator 2010 piedāvāja braukt pa Jūrmalas apvadceļu. Vadoties no ikdienas pieredzes un uzstādījuma “ātrākais laiks” tas ir pareizais risinājums, neskatoties uz dažiem zaudētiem km.
2. piemērs. Kājāmgājēja maršruts Pieškalni – Strunķi (kaut kur Gaujas apkaimē)
Rezultāti īsumā:
Objekti kartēs nedaudz nesakrīt. Minimāla nobīde vērojama jau attiecībā uz to, kur atrodas Pieškalni. Platuma grādi sakrīt, garuma – sakrīt tikai OSM un Latvijas kartei.
Jau uzsākot ceļu, katra karte piedāvā doties savā virzienā.
|
|
|
|
Interesanti, ka City Navigator kartē iezīmēta neliela ūdenskrātuve, kas nav Latvijas kartē, kurai ārpus Rīgas un lielajām pilsētām būtu jābūt detalizētākai par Eiropas karti.Lai gan šoreiz tas drīzāk attiecas uz detalizāciju, nekā maršrutēšanu, dīķa esamības fakts Eiropas līmenī rada ticamības momentu.
OSM karte atrod gan pieškalnus, gan Strunķus, taču piedāvā doties pāri dīķim un kartupeļu laukam. Mērķis Strunķi gan tiek sasniegts taupot km, taču dabā tas varētu nebūt īpaši ērti.
- City Navigator 2010 NT 5
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 4
- OSM 3
3. piemērs. Rīga. Parks. Kājāmgājēja maršruts
Pateicoties kartes detalizācijai, īsāko kājāmgājēja maršrutu piedāvā City Navigator.
- City Navigator 2010 NT 5
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 4
- OSM 4
4. piemērs. Rīga. Tvaika iela – Buļļu iela – Zilā iela
Šajā piemērā kartes ved ceļos un neceļos jau pirmajā pagriezienā.
Kopā City Navigator 15. pagriezieni / atskaites punkti, Latvijas karte 21, OSM – 23. Kategorijā distance īsāko ceļu zīmē Latvijas karte.
Nezinot šos ceļus dēļ vienkāršākā maršruta dodu priekšroku City Navigator, lai gan braucot maršrutu ikdienā par to droši vien varētu varētu diskutēt.
- City Navigator 2010 NT 5
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 4
- OSM 3
POI
Kategorijā Interešu punkti tika izvēlēti kartē un skaitīti. Dēļ konvertēšanas gļukiem no vērtējuma izslēgts OSM. Interesanti, ka Base Camp Latvijas interešu punkti uzrādās. Tā kā visos salīdzinājumos par pamatu ņemta Mapsource pie tā arī paliksim: Latvijai pēc nosaukuma līdzīgākā vieta, kur meklēt bija Lietuva.
Kā redzams tabulā, Latvijas karte šajā ziņā ir pilnīgāka. City Navigator mīnus divi punkti par adreses meklēšana Varakļānos.
- City Navigator 2010 NT 3
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 5
Rezultāti
Izvēlētās kartes tika salīdzinātas pēc 3 kritērijiem: detalizācija, maršrutēšana un POI pēc 5 punktu skalas, kur pieci – vislabāk.
Detalizācija
- City Navigator 2010 NT 20
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 23
- OSM 15
Maršrutēšana
- City Navigator 2010 NT 20
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 16
- OSM 14
POI
- City Navigator 2010 NT 3
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 5
- OSM DNF
Kopā:
- City Navigator 2010 NT 42
- Latvijas Ceļi/ Topo Latvija 39
- OSM 29 (bez POI)
Secinājumi
Hipotētiski pieņēmu, ka Latvijas Ceļi /Topo Latvija kartes būs galvas tiesu pārākas. Pārsteigums – City Navigator (kas ir Eiropas karte) izrādījās labāka, nekā tika gaidīts.
Kopš City Navigator versijas 2010, varam apgalvot, ka kartē Latvijas autoceļu pārklājums patiešām ir tuvu 100%. City Navigator ir saprotami un “tīri” uzzīmēta karte. Tā pelna simpātijas veicot maršrutēšanu automašīnai ar iestatījumu “ātrākais ceļš”: maršrutos nav diskutablu šortkatu sānieliņās: tas atvieglo orientēšanos braucot – mazāk pagriezienu ir mazāks risks nokavēt vai sajaukt pagriezienu un iepērties garākā apvadceļā nekā ietaupītie metri.
Latvijas Ceļi / Topo Latvija. Pateicoties topogrāfiskajai informācijai un POI, detalizācija (ar dažiem izņēmumiem, kā nejauši uzķertais Pieškalnu dīķis) ir augstāka.
Topo Latvija iekļautie dati – meži, purvi un ezeru dziļuma līnijas un mazie meža celiņi ir noderīga informācija aktīvās atpūtas cienītājiem. Uzzīmētās māju kontūras ir izmantojams atskaites punkts mazāk blīvi apdzīvotās piepilsētas vietās. Atšķirībā no City Navigator, labāk darbojas adrešu meklēšana.
Turpmākajās versijās gribētos sagaidīt, ka turpinās darbs topogrāfijas virzienā: pie mazajiem ceļiem, precīzāk uzzīmētus upju platumus, kā arī lauku māju kontūras.
Lai Topo Latvija būtu smalki detalizēta TOPO karte darāmā vēl daudz.
Apskatot Latvijas Ceļus kā specializētu auto navigācijas karti, turpmākajās versijās gribētos sagaidīt, ka Latvijas Ceļi ir nevis Latvijas Topo karte ar limitētām iespējām, bet pielāgota tieši auto navigācijas īpatnībām. Maršrutēšanas nianses, svarīgākās ceļazīmes, joslas u.tml.
Open Street Map. Neskatoties uz to, ka Latvijas gadījumā pagaidām zaudē komerckartēm visos parametros, Open Street Map šķiet simpātisks projekts. Rīga ir lietojama un upes uzzīmētas. Tā kā kartes detalizācija un kvalitāte atkarīga no lietotāju iesūtītajiem datiem, labāk uzzīmētas ir apdzīvotākas vietas nekā Latvijas lauki. No priekšrocībām jāmin open source produktu iespēja ātri reaģēt uz izmaiņām. Skat. pārvadu pār Slāvu apli Rīgā: tas OSM jau iekļauts. Pāvilosta nav uzzīmēta vispār, Ogre uzzīmēta labi u.tml.
Būdams jūras kajakotājs nevaru nepieminēt arī Open Sea Map >>.
Ideja uzlabot jūras kartes ar piekrastes infrastruktūru (apvienot jūras karti ar iekšzemes karti) ir laba: ne Garmin jūras kartēs, ne Latvijas kartēs nekā tāda nav.
Rezumējums:
- ja neesat specializējies ģeoatradumu meklēšanā, izvēlēties kādu konkrētu GPS outdoor modeli var būt morāli smaga dilemma starp jaunāko gadžetu un praktiskāko gadžetu – jāpadomā, kas no GPS tiek sagaidīts un kādos apstākļos tas tiks lietots biežāk.
- ar kartēm ir kā ar bitēm – tas, ka labāk uzzīmēta ir viena kartes daļa negarantē, ka tā būs ar visu kartes pārklājumu. Karte ir kā Rīga – nekad nebūs gatava.
- ja esat iegādājies auto GPS ar instalētu City Navigator 2010, Latvijas Ceļu karti atsevišķi varat nepirkt: mazie ceļi neatpaliek no Topo Latvija un Rīga dažviet pat detalizētāka.
- ja esat iegādājies outdoor GPS ar instalētu TOPO Latvija karti, Latvijas robežās karte pilda arī auto GPS kartes funkcijas.
- GPS’ā bez kartes Open Street Map braucot pa lielākiem ceļiem palīdzēs stūrēt kā Latvijā, tā Eiropā.
- ja vēlaties izmantot GPS atpūtai dabā, izvēle protams ir TOPO Latvija.
No Ventas uz Lielo Nabas ezeru:
Taču, ja vēlaties ideālu karti, vienmēr ir iespēja zīmēt pašam 🙂
[note] Piezīme: Darbs pie kartēm turpinās. Kopš šī raksta tapšanas visdrīzāk ir iznākušas jaunas karšu versijas ar uzlabojumiem. [/note]
Visu cieņu par šo neatkarīgo pētījumu, atļaušos to pārpublicēt, jo tas tiešām kvalitatīvs un saistošs!
Paldies. 🙂
Par pārpublicēšanu: ar mazu atsaucīti uz seakayak.lv vienmēr laipni.
Paldies par pētījumu un aprakstu. Karšu salīdzinājums ir tiešām vērtīgs! Iepriekš kaut kā nebija ticības ECN 2010, bet nu tagad ir iemesls to biežāk lietot.
Kas attiecas uz aparātu aprakstu sākumā, tad nu te jāsaka, kā mazam bērnam, kuram vecāki cenšas iebarot kādu jaunu ēdienu: “pagaršo pirms saki nē”. Šo es gribēju teikt attiecībā uz touchscreen ekrānu lietošanu – autor, notestē pirms saki savus argumentus pret. Visupirms gribu norādīt, ka ražotājs Garmin ir paredzējis, ka aparāts var tikt izmantots arī aukstākos laika apstākļos un tāpēc ražošanā izmanto uz spiedienu balstītos skārien-jūtīgos ekrānus, nevis uz siltumu, kā tas ir, piemēram, iPhone. Līdz ar to aukstā laikā nav problēmu darbināt aparāta funkcijas, vismaz šajā bargajā ziemā pat pie -18*C problēmas netika novērotas. Arī aplikāciju ikonas Oregon un Dakota sērijām ir pietiekoši lielas, lai varētu darbināt turot aparātu vienā rokā un, lai nebūtu nepieciešams vilkt nost cimdus, bet nu šeit ir savs mīnuss – ar cimdiem, kas paradzēti darbībām ar šķidro slāpekli, tomēr operēt ar GPS nebūs iespēja!
ms :). Un viss beidzot, vairs nav vajadzība detalizētai kartei būt obligāti ar nosauku gmapsupp.img, pēdējie softu updeiti, jau atļauj detalizācijas kartes glabāt ar jebkādu nosaukumu (tikai paplašinājummam jābūt ir img), vienīgi img faila nosaukumam ir jāsakrīt ar licences faila nosaukumu. Līdz ar to izmantojot paplašināto atmiņu 4GB (micro SD) un aparātā vienlaicīgi iespējams glabāt diezgan daudz kartes un aktivizēt tās pēc vajadzības, lai neietekmētu aparāta ātrdarbību.
Manuprāt touchskrīns ir tirgus diktēta nodeva “gadžetu būšanai”, apmēram sekošanai modei, kas attiecīgi veicina pārdošanu. Laiks rādīs.
Mēģināšu vēl paskaidrot domu no praktiskās puses:
Par šķidrā slāpekļa tipa cimdiem 🙂 Slapji neoprēna airētāju cimdi ar liektajiem pirkstiem un iespējams mēreni atsalušiem pirkstu galiem (pie tam viegli šūpojoties kajakā) šajā gadījumā ir pielīdzināmi nērtiem cimdiem un nav tas labākais touchskrīna spaidīšanai ar vienu roku (t.i., turot aparātu tajā pašā rokā).
Otra lieta – pēc 3 vai 4 gadu lietošana kritiski aplūkojot savu 60CSX nāk prātā hipotēze, ka touchskrīna gadījumā devaisa ekrāns jau kādu laiku nebūtu lietojams.
Manis biežāk lietotajā gadījumā ekrāns parasti pārklājas ar sāls ķēpu un vispār – stikliņš ir saskrāpēts. Pēdējā laikā esmu pasācis žēlot devaisu un bāzt ūdensnecaurlaidīgā telefona makā. Lietojot uz sauszemes tikpat labi tie var būt arī dubļi vai smiltis.
Starp citu, par to wireless pārsūtīšanu, tā ir iespējama jau no 300 oregon modeļa. Un par background runājot, to ir iespējams katram mainīt pēc saviem ieskatiem. Kaut vai mīļotās meitenes foto, ja sirds tā vēlas. Kas attiecīgi nozīmē, ka var uztaisīt baltu jpg un ielikt to kā fona attēlu, un nodeva masu kultūrai tiks vienkārši risināta. Turklāt bez hack-up, jo šo iespēju paredz pats ražotājs āra aktivitāšu profilos.
Lai pasargātu ekrānu no skrāpēšanās iesaku iegādāties speciālas aizsargplēves. Ir dažādi veidi, gan ķīniešu iepakojums pa 5 EUR 5 gab, gan vācu pa 18 EUR 1 gab. Esmu lietojis gan vācu, gan ķīniešu. Ķīnieti var saskrāpēt ar nagu, vācu – ir jāpieliek piepūle pat ar naglu. Un visas dubļu, smilšu un citādi netīru roku/cimdu radītie skrāpējumi nebūs aktuāli.
Esmu lasījis par tādām “brīnumplēvītēm”. Cik esmu viņu centies uzlipināt uz Magelāna 210 (gana vecs, bet eskrānu gribēju reiz pasargāt) un plaukstdatoram Asus ir līmēts tāds virsū, bet visu reizi viens un tas pats – ātri atlec nost (~nedēļa), pat intensīvi ekrānu nelietojot (plēves iegādātas tika Euronics lielveikalā + ekrāns pirms aplēvošanas tika tīrīts ar attaukotāju (C2H5OH)). Kā arī parādas visādi burbuļi. Un tagad nav vairs ticības tādiem. Nevaru gan apgalvot, vai “testētās” plēves ir Vācu, bet pēc Tavas minētās cenas spriežot – noup.
Man atkal ar plēvēm ir pilnīgi pretāja pieredze. Uz mana Oregona plēve diezgan labi turas jau otro sezonu. Pirku plēvi kautkādā datorveikalā. Kas ražojis- nav ne jausmas. Patiesība laikam ir kautkur pa vidu tur ārā 🙂
Man ir šāda aizsargplēve navigatoram http://cgi.ebay.co.uk/Vikuiti-ARMR200-screen-protector-for-Garmin-Oregon-450_W0QQitemZ170459821206QQcmdZViewItemQQptZUK_CE_GPS_Accessories_Software_ET?hash=item27b0327496
Tagad cenas nolaiduši. Pagājušā gada vasarā maksāja 15 EUR + kautkādi 2+ par shipingu. Nost no ekrāna nelec jau gadu un skrāpējuma pēdu arī nav. Svarīgi ir to pēvi likt virsū uz jauna vai absolūti nesaskrāpēta ekrāna, pretējā gadījumā pa skrāpējuma rievām ar laiku sanāk putekļi un gaiss iekšā, kā rezultātā plēve nolec nost.
Kārtējais jaunais gadžets:
http://www.garmin.com/garmin/cms/site/uk/approach?utm_source=garmin-email&utm_medium=email&utm_campaign=20100426-approach
Touchskrīns atkal 🙁
Šitais jau no Geocachinga uz Golfu velk ❓
Jāturpina gaidīt 🙂
Šitas jau sāk pēc izvirtuļošanas izskatīties 😉
Turpinam gaidīt!
Nākamais gaidāmais modelis no sērijas “Fitness US City Parks” “Restaurant&Auction Guide vai tml 💡 Nez, ko pīpē, bet izpīpējuši – Golfs ar GPS rullē.
Sveika Jaunatne! Pinīgi piekrītu, ka nākamajam gadžetam vajadzētu būt ar Restaurant gide vai arī ar City tour assistan (staigā pa pilsētu, un devaiss zaķa valodā stāsta par POI-tiem), un nevar tak aizmirst tādu devaisa fīču kā “Red/blue etc light area” 😉
Lai nu kā, labi, ka devaiss ar Tača ekrānu nenāk kopā ar zobu bakstāmo irbuli. Tā kā saskatīsim lietās arī pozitīvismu sejā 😀
Tā kā cītīgi esmu pamocījis ārpusē citu Garmina ražojumu – 450t, tad varu pastāstīt par šo:
Visu pirms +
+ ātri pieslēdzas pasaulei;
+ iespējami dažādi lietojuma režīmi, kuros atlasa nepieciešamās funkcijas. Līdz ar to parastajam jūzeram “burku” u.c. lieki atribūti nemaisās visu laiku pa kājām (to izvēli nosaka pats jūzeris)
+ Iespējams pašam sataisīt izvēlnes laukus un uzstādījumus katram režīmam, kā arī mainīt INFO uz logiem (uz kartes vai TRIPA logos)
+ liekas, ka precīzs un kartes labi ved pa Portugāles pilsētu kalnainām, šaurām ejām. Tiesa, mēdz reizēm pazaudēt arī sakarus…
ja tagad parunājam par “-” tad tie ir:
1. tracina, ja garmins neatrod ielu krustojumus, tad visa ielu vadīšana jāatkārto no jauna (ievadiet valsti, ievadiet pilsētu, ievadiet ielu 1, ievadiet ielu 2…. piedodiet, nekas netika atrasts, ievadiet valsti, iev…. cikls atkārtojas) tā kā bruņojieties ar lielu pacietību, ja meklējiet kaut kādu ielu krustojumus, it īpaši ja esi nolēmis iestāstīt divas ielas ar 3 vārdiem, kuras aparāts uz reiz datu bāzē neatrod!
2. kā jau vairākos aprakstos lasīts – ja poga redzama daļēji, tad nospiest to neizdosies – paspied bultiņu uz leju, un tad tikai noskatīto pogu!
3. biki neesmu iebraucis, bet ja Garmins ir veidots ar domu “lieto un brauc” (t.i. vari manuāli nelasīt, jo grāmata līdzi nenāk, bet tā ir kaut kur iemontēta kaut kur aparāta atmiņā), tad uzskatu, ka varu droši teikt, ka šim aparātam nav iespējams savus izveidotos POI-tus salikt pa mapēm (folderiem), kā tas ir smuki izdarīts ar satandarta POI-tiem.
rezumē: biju gaidījis ko pilnīgāku, bet nožēlot izdarīto izvēli nenožēloju. Aparāts savas pamata funkcijas veic nevainojami, arī kalnainā un “šķīvjiem” grūti uztveramā apvidū. Bažas par sauli un ekrānu…. ko lai saka, krāsainajiem ekrāniem vispār ir problēmas šajā kategorijā, ja salīdzina ar priešteci – Melni/Balto/pelēko ekrānu; bet nu bildi saulē saskatīt var. Nevar, tiesa, izšķirt pilnībā detaļas un krāsu nianses, bet navigācijai izmantot var. Vēl tik nevaru spriest, kā jutīsies ekrāns uz velo stūres vasaras saulītē, bet to rādīs laiks 😉
Lietot ar vienu roku vai vairākām…. Pieskaitīšu sevi pie aborigēniem – vienā rokā turu un ar otru bakstu; tā man ir ērtāk un drošāk,ka aparāts nenonāks uz zemes 🙂
Sveicieni!
Labā ziņa tiem, kuri jau sapirkušies Oregonus u.tml., bet nav piķa katru gadu pirkt jaunus gadžetus (60Csx sekotājs, jeb beidzot būšot jauns outdoor GPS): https://buy.garmin.com/shop/shop.do?cID=145&pID=63801&ra=true 😈
Gribu viest uzmanību, ka WEBā http://www.kartes.lv/?wp=57&lg=2&show_tb_map=true ir peejamas Jāņa sētas kartes lūkošanai caur netu. Mani tas patīkami pārsteidza.
Vēl gribu piezīmēt, ka kādu laiku jau ir iznākusi JS Baltija2….
Šodien Staķikā uzlejoties ieraudzīju pārsteigumu – Jāņa sēta izdevusi JS Latvija Garmina karti SD karšu formātā. Tiesa cena krīzes apstākļiem, manuprāt, ka ir drusku par augstu priekš jūzera parastā – 69Ls (http://www.seko.lv/latvijas-karte-garmin-navigacijai). Pozitīvi fakts, ka JS nav aizmirsis tādus devaisus un gadžetus kā Garmins!
Nākamais patīkamais pārsteigums ir tas, ka Garmins nav aizgājis pavisam no LV un tomēr atradis citus izplatītājus – SIA „BAJTEL.LV” (http://www.garmin-latvia.lv/index.php?do=feedback). Tiesa kompānijas nosaukums gan liekas tāds vairāk “dīvains”… Bet nu lai nu rāda darbi! Lai sokas! 😀