“Trīs ūdeņi+” nakts brauciens Pierīgā

+ ceturtais ūdens. Šis nebūs “Rīga no netradicionāli romantiska skatupunkta” vai “neaizmirstams piedzīvojums – laivošana Rīgas kanālā”. Šis būs Gandrīz Veļu Nakts Brauciens, jeb Ķīšezers – Jūra – Vecdaugava – Ķīšezers ar apnesieniem naktī no piektdienas uz sestdienu (no 5. uz 6. augustu). Viena nakts, trīs dažādi ūdeņi – piejūras Daugava, jūra un Vecdaugavas niedrāji.Maršruts: Ķīšezers – Daugava – Jūra – Vecdaugava – Daugava – Ķīšezers ~ 37 kmProgrammā dažādu kategoriju grūtības un neērtības: ieberzieni naksnīgajā Daugavā, maldīšanās Vecdaugavas muklājos, kā arī nežēlīga hipotermija un izbīlis jūras viļņos. Īpaši bīstams būs brauciens pāri Slīkoņezeram. Apnesienos iespējama saindēšanās ar mirsīnijlapām, vilku un ausaino kārklu uzbrukums. Kurš atpazīs spidiļķi, saņems balvu (skat. zemāk “Vēsturei pa pēdām). Sestdienas rītā spēcinošas brokastis BBQ stilā [iekļauts izmaksās]. Interesntiem iespēja nelegāli (t.i., par brīvu) uzspēlēt volejbolu Ķīšezera krastā.Norises laiks: Nakts no 5. uz 6. augustu. (no piektdienas uz sestdienu). Starts +/- plkst. 20.30Obligātais inventārs: Gaisma, apģērbs, pārtika, ūdensdroši iepakoti sakari (mobilais telefons)Ieteicamais inventārs: hidrotērps (brauksim naktī…) nomājot Ls 4,-Izmkasas: | kajaks Ls 17,- | SOT Lagoon 2 – Ls 27| Dalības maksa ar savām laivām Ls 3,- |Pieteikšanās un sīkāka info: noma@seakayak.lv, +37129466501Vecdaugava – jūra. (Foto: http://bit.ly/qklwRb)Jūra – Vecdaugava (Foto: http://bit.ly/qklwRb)Vēsturei pa pēdām:Fakti:Ezers (Vecdaugava (red.piez.)) atrodas Rīgas rajonā, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 3.0 metri, bet maksimālais dziļums – 8.0 metri.Vecdaugava ir apkaime pilsētas ziemeļu daļā, Daugavas attekas Vecdaugavas austrumu krastā. Vecdaugavā ir stacija Rīgas – Saulkrastu dzelzceļa līnijā, kas tika izbūvēta 1935. gadā. Rīgas pilsētas administratīvajās robežās Vecdaugavas rajons tika iekļauts 1960. gadā.Divdesmitā gadsimta 50. – 60. gados rajons tika apbūvēts ar kotedžu tipa dzīvojamām mājām.Vecdaugava ir sens Daugavas posms. Daugavas grīva ar zemiem smilšainiem krastiem agrāk bieži mainījusi savas aprises. 13. gs. tā pie Rīnužiem strauji pagriezusies un Ziemeļaustrumiem un tās grīva bijusi tagadējā Vecdaugava. 16. gadsimta kartēs Daugavas atteka jau attēlota vairāk uz Rietumiem, un vecā Daugavas grīva aizsērēja un izveidojās tagadējā. Senāk Vecdaugava, iztekot no Daugavas, veidoja divus atzarus, pie Rīnužiem atdalot Zvanītājsalu. 20. gadsimta 40. gados vienu no atzariem aizbēra. Palikušais ir tagadējais Vecdaugavas augšgals, kura nosaukums ir Audupe.Vecdaugavā ir nozīmīgs dabas liegums, tas ir dibināts 1984. gada 14. martā, lai aizsargātu tur esošo floru un faunu. Vecdaugavas dabas liegums aizņem 236 hektārus. Pašlaik lieguma stingrā režīma zona aizņem 115,2 ha, buferzona 120, 8 ha. Dabas liegums aizņem visu pussalu uz Ziemeļiem no Airu ielas atzara, kas ved uz a / s “Auda” muzeju skanstinieku mājās. Liegumā konstatētas 392 paparžaugu un sēklaugu sugas, no tām sešas ir aizsargājamas: atvašu saulrietenis, Baltijas dzegužpirkstīte, jumstiņu gladiola, Sibīrijas skalbe, sniegbaltā ūdensroze, jūrmalas armērija.Vecdaugava ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta Rīgā: šeit atklātas desmit Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas, bet kopumā konstatētas 40 putnu sugas, no kurām apmēram 30 liegumā arī ligzdo. Un vēl te ir lielākā jūrmalas armērijas atradne Latvijā. Vecdaugavas raksturīgākais veģetācijas tips ir palieņu un sausieņu pļavas. Piekrastē plešas niedru audzes, pussalas centrālajā daļā virsājs, kāpu veģetācija un krūmājs (parastā apse un priede, mirsīnijlapu, vilku un ausainais kārkls).Šeit mīt līdaka, rauda, sapals, plaudis, asaris, plicis, rudulis, līnis, karūsa, sudrabkarūsa, karpa, spidiļķis, vimba, kā arī zandarts, akmeņgrauzis, ķīsis, rotans (Amūras grundulis).Senāka vēsture:Līdz 16. gadsimta beigām tagadējā Daugavas atteka Vecdaugava bija Daugavas upes vienīgā ieteka jūrā un caur to noritēja intensīva kuģu staiksme. Jau pirms 1205. gada cisterciešu ordeņa mūki pakalnā 2,5 kilometrus no jūras krasta nodibināja Svētā Nikolaja klosteri, kas tika saukts arī par Daugavgrīvas klosteri. Klosteris drīz ieguva plašus zemes īpašumus abos toreizējos Daugavas krastos, mūki aktīvi nodarbojās ar saimniecisko darbību un uzcēla dzirnavas Mīlgrāvī. 1305. gadā Daugavgrīvas klosteri nopirka Livonijas ordenis, kas šeit uzbūvēja ordeņa komturejas pili. Laikā no 1305. gada līdz 1485. gadam Daugavgrīvas pilī valdīja 22 komturi. Livonijas pilsoņu karu laikā 1485. gadā pili pēc četru nedēļu aplenkuma ieņēma un nopostīja Rīgas pilsētas karaspēks, atstājot tikai vienu torni kā orientieri kuģiem jūrā. Pili atjaunoja Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. 1582. gadā Polijas—Lietuvas karalis Stefans Batorijs pavēlēja pili pārbūvēt un uzbērt augstākus zemes vaļņus, kas ir vienīgās redzamās pils atliekas mūsdienās. 16. gadsimta beigās Daugavas ieteka mainīja gultni un Vecdaugava zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Cietoksnis tika galīgi nopostīts Polijas—Zviedrijas kara laikā 1624. gadā un tā akmeņus zviedri izmantoja jaunā Daugavgrīvas cietokšņa celtniecībai.