Par 23.06. nelaimes gadījumu Kolkā uzzinājām 24. jūnijā laivojot Igaunijas jūrās. Dienu vēlāk (25.06.) atgriezāmies no Igaunijas un lasot komentārus dažādos resursos diemžēl atskārtām, ka dažiem “prātvēderiem” ir nepārprotami skaidrs, ka 23. jūnija traģiskā negadījuma autori ir www.seakayak.lv. Piemērs:
Labākajās “žurnālistikas” tradīcijās citējot Kolkas bākas maršruta aprakstu anonīmajam autoram aizmirsās iekopēt dažas pārējās teksta rindiņas:
“(..) Kas jāņem vērā “Sekojiet līdzi laika prognozei un laika apstākļu zīmēm uz vietas (pirms brauciena un tā laikā). (..)”? https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/
Kā arī to, ka piedāvājam – zvaniet, labprāt palīdzēsim ar padomu.
Starp citu, diez vai LV izņemot www.seakayak.lv ir vēl kāds laivotāju resurss, kur pretēji biznesa principiem tiek tik daudz runāts par jūras kajakošanu necenzējot, pat uzsverot pieļautās kļūdas, kā Seakayak.lv. Norādes nebūs, lasiet arhīvā: tur viss atrodams. Tādējādi mēs nosacīti kaitējam savai labklājībai (t.i., ik pa brīdim atsakām laivas un atrunājam cilvēkus no pārgalvībām), lai jūs mācītos no citu kļūdām vai vismaz neatkārtotu savas kļūdas (ir precedenti, autori paši zina). Nekāda nauda pasaulē un nekāds sports nav cilvēka dzīvības vērts.
Ja kāds nesaprata –
1) ne mums ne mūsu laivām patiešām nav sakara ar nelaimes gadījumu.
2) neesam ievietojuši un neievietosim nevienu komentāru anonīmos ziņu portālos u.tml. resursos. Tas ir zem mūsu goda.
Agrāk vai vēlāk tam bija jānotiek
No vienas puses jūras kajakošana ir “ekstrēms” sports. No otras puses – varam diskutēt vai tas ir bīstamāk kā citas aktīvās atpūtas izpausmes un dzīvošana kopumā.
T.i., cik daudzi iet bojā un gūst traumas straujupēs…. Vai tautā īpaši populārā izklaide braukt ar velosipēdu pa brauktuvēm, kur braukā fūres?
Vēl piemēri – burāšana, snowbords, kalnu slēpošana, automašīnas vadīšana ikdienā.
Mūsuprāt jūras kajakošana nav bīstamāka, tas ir mazāk populāri tautas masās, tāpēc neparastāk. Šādi nelaimes gadījumi īpaši izceļas uz pārējo fona… Priekšstatam ievadiet meklētājā “kayak accident” vai tml. atslēgas vārdus. Piemēram http://www.google.lv/search?sugexp=chrome,mod=17&sourceid=chrome&ie=UTF-8&q=kayak+accident . Palasiet jebkuru kajaku žurnālu. Noteikti atradīsiet sadaļu par drošību uz ūdens.
Netaisīsim no jūras bubuli. Jūra ir dabas tūrisma un ūdenstūrisma resurss līdzīgi kā upes. Zviedrijā jūras kajaks pēc popularitātes nosacīti ir tas pats, kas mums velosipēds. Kajako arī tādās zemēs, kur ir skarbākas jūras kā mūsējā.
Tepat Igaunijā jūras kajakošana ir jauns, bet jau krietni populārāks atpūtas veids kā Latvijā. Lai gan viņiem ir salas, taču Somu līča vēji ir dusmīgi. Likumskarīgi, ka igauņi ir mums priekšā “melnajā statistikā”. 2010. gada jūnija sākumā sacensību laikā gāja bojā trīs cilvēki. Vējš un hipotermija.
Teorija
Nelaimes gadījumi kajakos jūrā visbiežāk notiek kā secīgu kļūdu rezultāts. Nepareizs lēmums A noved pie kļūdas B, kas noved pie problēmsituācijas A utt. u.tjprj. līdz kļūst arvien sarežģītāk un atpakaļceļa var nebūt… Bieži pirmā kļūda slēpjas jau plānošanā, kas noved pie pirmā nepareizā lēmuma.
Situācijai kļūstot dramatiskākai (pieļaujot turpmākas kļūdas) arvien izšķirošāks kļūst cilvēku faktors: katra psiholoģiskā noturība stresa situācijās, grupas vadītāja rīcība, dalībnieku individuālās prasmes un spēki, iepriekš izrunāts “plāns B” kā rīkoties nestandarta situācijā A, B, C.
Piemēram, pirmā kļūda: ir aizmirsies striķis laivas vilkšanai (“burkāns”). Diemžēl viena no laivām nespēj noturēt kursu un tā jāvelk. Taču striķa nav. Jāpieņem lēmums šajā situācijā. Varianti: a) turpināt ceļu, b) atteikties no sākotnējā plāna un visiem kopā dreifēt krasta virzienā c) situācija ir tik nopienta, ka katra laiva cīnās par sevi, tātad saukt glābējus.
Šeit paveras iespēja pieļaut otro kļūdu, kas visu var padarīt vēl sarežģītāku. Iespējams, ka pieņemot nepareizo lēmumu, piem. a) braukt tālāk, būs vēl trešā iespēja – saukt glābējus, taču cerības uz labvēlīgu iznākumu ir jau mazākas kā pieņemot lēmumu b) visiem kopā dreifērt uz krastu, kas izbeigtu kļūdu virkni.
Kolkas gadījums
Par notikumu apstākļiem, kas atšķiras no ziņu portālos lasāmā zinām nedaudz vairāk, taču tā ir nepārbaudīta informācija, līdz ar to spekulāciju no mūsu puses nebūs. Iznākums ir pārāk bēdīgs. Grūti komentēt arī glābšanas dienestu rīcību, jo šis tas no “Tautas balss” (sižetu protams nopietni neuztveram) video sižetā redzētā glābšanas dienesta pārstāvja sacītā atšķīrās no informācijas, ko par glābšanas iespējām šī pati amatpersona sniedza domubiedru uzrīkotajā “kajakotāju seminārā” pirms vairākiem gadiem.
Fakti uz raksta publicēšanas brīdi ir divi:
Laika prognoze un laika apstākļi.
“Mērens dienvidrietumu vējš iegriezīsies no rietumiem, ziemeļrietumiem. Līgo dienā daudzviet, bet naktī austrumos vējš brāzmās sasniegs 15-17 m/s.” (http://www.meteo.lv/public/31813.html)
Nokrišņi:
Windguru GFS modelis (bezmaksas versija) sola mierīgāku, taču joprojām ļoti riskantu laiku – mainīgus laika apstākļus un sānu vēju kas pūš jūrā:
Līdz ar to, bauciens atklātā jūrā bija jāatceļ.
Laivas
Laivas “Perception Vista”. Tik sliktos laika apstākļos vispār nedrīkst braukt. Tur vairs neiet runa par nekādām laivām.
Spriežot pēc Apollo.lv publicētā attēla situācija uz vietas novērtēta neadekvāti: jūra aiz Kolkasraga aizvēja “vārās”, taču braucēji turpinājuši ceļu. Daži uz neatgriešanos. Mēs nezinām, kāpēc viņi pieņēma lēmumu turpināt ceļu.
Kas notiek Latvijā
Ir kāda lieta, ko gribētos uzsvērt: cilvēku priekšstats par laivām! Latvijā (šķiet “kreisas” konkurences rezultātā) uzskati ir visai dīvaini:
Ilustrācijai pakomentēšu attēlā redzamo tekstu:
* Katram laivu veidam arī SitOnTop laivām ir dažādi modeļi un formas. No sērfošanai paredzētām SOT laivām līdz Surf-Ski, kas ir ātruma sacensībām atklāta okeāna viļņos dizainētas laivas. Vienas no tādām pāri diezgan plašam jūras gabalam notiek arī Baltija jūrā – Zviedrijā. Ir plaša laivu modeļu gamma pa vidu, līdz ar to arī pielietojums.
* Čukča kajaku izgudroja nepieciešamības spiests no materiāliem, kas bija pa rokai un ATKLĀTĀ JŪRĀ, kur nu vēl viļņos pēc iespējas nelīda. Skat. piem. https://www.seakayak.lv/2008/12/iz-kajaku-vestures/ Tiek uzskatīts, ka aleuti (t.i., drīzāk čukčas nekā inuīti) eskimosu apgriezienu nemaz neprata.
***
Man pašam patīk braukt gan ar mūsu Lagoon’ām, gan jūras kajakiem, gan uzsērfot ar sērfa SOT’u, gan pārmaiņas pēc ielīst mazākos viļņos, kur lielākās laivās nav interesanti ar viļņiem nederīgu straujūdens smailīti. Katrai lietai sava vieta.
****
Nav melns un balts. Tā vietā, lai piedāvātu “ja interesē laivošana jūrā, Tev ir vairākas iespējas ar saviem plusiem un mīnusiem, jo ideālas laivas visiem gadījumiem un prasmju līmeņiem nav”, iet vaļā jau minētā “kreisā” konkurence.
Varbūt tas ir viens no iemesliem, kas rosina ideju, ka labāk braukt jūrā ar “Vistu”, ja jau kajakā nemāku, bet SOT”i nav laivas, turklāt tajās brauc tikai idiņi?
Zemāk attēlā redzams kā igauņu nelaimes gadījumā Kaberneeme maratonā SOT laivā tiek izglābts jūrā iepūsts un jūras kajakā apgāzies cilvēks.
Daudzi pilnīgi nopietni tic, ka futbola tiesneša svilpītes paņemšana līdzi sliktos laika apstākļos palielina drošību jūras kajakā.
Vai, ka izdosies ierāpties atpakaļ jūras kajakā vējā un viļņos tikpat viegli kā tas izdodas gludā ūdenī, jo tā var saprast no kaut kādiem kursiem – ar vai bez “zvaigznītēm”, kāda atšķirība.
^^^
Rakstā paustais viedoklis nepretendē uz absolūto patiesību. Izņemot, ka jūrā nav augstāka spēka par laika apstākļiem.
Latvijā nav jūras kajakošanas tradīciju, t.i. pašsaprotamu lietu izpratnes. Kāpēc mums neienāk prātā doties ar “Vistu” uz kalnu upi, taču ienāk prāt braukt sabangotā jūrā.
Kāpēc mēs varam pazvanīt paziņu paziņām uzzināt vai Ogrē ir ūdens, bet pirms braukt uz bāku nezvanām kādam, kas dzīvo Kolkā pie jūras un zina vietējos apstākļus?
Lai traģēdijas neatkārtotos nobeigumā vēlos aicināt visus nebūt bīdāmiem līdzskrējējiem un DOMĀT ar galvu.