Brīvdienas kajakos: Hiiumaa sala Igaunijā

Mums ļoti patīk Igaunijā. Izņemot Somu līča piekrasti no Tallinas Peipusa virzienā un Hiiumaa salu, pārējā piejūras Igaunija vairāk vai mazāk nolaivota vai vismaz ir būts un redzēts.Starts piektdien, 3. augustā no Saulkrastiem. Auto benzīna rādītāja sadaļā lepni (pirmo un, iespējams, vienīgo reizi) gaismojas burtiņš “F”. Nolemjam pārmaiņas pēc nebraukt ne uz Ēģipti, ne Turciju, pat ne uz SPA Saaremaa, bet doties kajakot uz Hiiumaa.Pēc pārpratuma ar iebraukšanu rezervēto biļešu rindā Rohukūlas ostā un steidzīgu biļetes iegādi “neatejot no kases”, tomēr paliekam aiz prāmja borta. Īsi pirms uzbraukšanas uz pēdējā prāmja pēc 24.00 pamodinam igauņus: amerikāņu “tačka” ciniski iznīkst – sāk mirgot kā egle Ziemsvētkos vai BMW 18. novembra vakarā Vecrīgā. Jābrauc uz prāmja, bet nav nekādi piedarbināma. Pēc dažādiem intuitīviem maģijas un iniciācijas rituāliem finālā palīdz restarts caur akumulatora atvienošanu un ar nelielu stresu tiekam uz pēdējo prāmi 00.30. Īsi pēc nobraukšanas no prāmja Heltermaa sāk līt un “tačka” nosprāgst atkal, tāpēc liekamies “uz paku” netālu no ostas uzs galvenā ceļa – tur, kur esam. Pretējā šosejas pusē igauņiem kā pie sestdienas diskotēka, taču aizmiegam ātri.1. dienaCeļojums var sāktiesSestdienas rītā ir klāt pārējie pasākuma dalībnieki / supporttīms. Lietus sāk mitēties, uzspīd saule un dzīve ir skaista. Ideālais (pirms kādām nedēļām) plāns bija pa nedēļu apbraukt kajakos apkārt Hiiumaa, taču vasaras 2012. īpatnības ievieš korekcijas.Laika prognoze nevieš cerības. Solās būt saulains, bet vējains. Plāns ir braukt pa salas aizvēja (R pusi), kamēr tas ir iespējams un pēc tam atkarībā no situācijas “uz vietām” domāt kas un kā. Atstājam auto ostā un aizmirstam. Kāpjam kajakos.Pirmajā dienā gribējām kā labāk: tikt tālāk un taupot kilometrus apbraukt Vohilaid salai (4km no Heltermaa) pa kreiso pusi – starp Hiiumaa un Vohilaid.Dabā veicam pārgājienu niedrēs: 3km 2 stundās un jūtams spēka patēriņš. Ar prieku (un lamājoties) tiekam no niedru labirinta atpakaļ jūrā. Savukārt iecerētais plāns pirmajā dienā tikt garām Hiiumaa galvasilsētai Kärdla’i tādējādi ir izgāzies.Naktī paliekam pirms pilsētas – netālu no mazas ostiņas ar skatu uz divām bākām pie Kärdlas lidlauka.Hiiumaa galvaspilsēta Kärdla2.dienaNākamajā dienā turpinām ceļu gar piekrasti. Apkārtne šajā posmā ir skaista (kā jau Ziemeļos). Arī laika apstākļi Hiiumaa aizvēja pusē ir 100% vasara.Airējam, baudam dabu, īpaši vietējo Vidusjūru (tāds ūdens Latvijā redzēts varbūt vienīgi Papes – Liepājas pusē) un “Sandy Bitch”, kas viņiem ir liels retums. Iespaidīgais dienas notikums – apbraucam salas tālāko ziemeļu punktu ar fantastisku bāku – Tahkuna. Uzkāpjam arī bākā, lai baudītu skatu. Ir tā vērts. Ar mums bākā uzkāpj vietējais suns – augšup it kā darītu to katru dienu, bet pēc tam netika lejā. OK, tas vairs neattiecas uz kajakošanu.Hiiumaa Ziemeļi Tahkunas bāka.Aiz salas tālākā Z punkta pagriežamies uz Rietumiem. Aiz raga vējš un viļņi. Vakarpusē esam tikuši līdz vietai, ko kartē apzīmē kā Randmäe un, izrādās, nosaukums atbilst faktiskajai situācijai dabā. Vieta apdzīvota – arī šeit Sandy Bitch, bet no meža ar purveli jūru atdala niedru josla. Ir arī labākas vietas naktsmītnei atvaļinājumā. Saskaņā ar laika prognozi turpmākajām dienām un apspriedes rezultātā laiks plānam B.Uzsienam uz suporttīma VoVo piecus kajakus un dodamies autotūrismā uz salas tālāko Rietumu ragu Köpu pussalu. Köpu pussala ir bijusī PSRS militārā bāze – daudz interesantu militāro objektu. Krasts pussalas Z pusē augsts, akmeņains, vietām arī smilšains. Pārsteidz, ka šeit Igaunijai neierasti daudz “Erevaldus” (aizliegts / privātīpašums) zīmes – daudzums apmēram 30% kā līdzīgā vietā Latvijā. Skaistākā krasta zonā maksas pasākums – kempings pa 5 Eur / pers. Atrodam vietu, kur nav Erevaldus un paliekam pa nakti.3. dienaNo rīta laika prognoze daļēji piepildās. Solītās vētras nav, taču velkas uz lietu. Arī tāpat esošie viļņi nav īsti braucami. Jādomā, ka stiprākā vējā ir pavisam traki. Visapkārt jūra… Neatliek nekas cits kā pieņemt patērētāju filozofiju tīrā veidā un pavadīt laiku vienā no neinteresantākajiem ceļošanas veidiem – “autotūrismā parastajā”. Braucam uz Ristnu.Ristnas bākaRistnā ir bāka. Vēl Ristnā ir leģendām apvītā Surf Paradisi. Biju iedomājies, ka Paradīze attiecas uz visu piekrastes posmu, taču tur jūra ir samērā akmeņaina. Skarbus vīrus ar vējdēļiem nemana.“Surf Paradisi” patiesībā ir neliels no iepūšanas atklātā jūrā aizsargāts līcis bez akmeņiem pašā salas R galā. Köpu pussalā smiltis raupjākas un “putekļainākas” kā mūsu pludmalēs. Privāts izklaides komplekss – infrastruktūra, inventāra noma. Ražotāja BIC SOT’a noma, piemēram, tur maksā 20 Eur stundā.Diena apmākusies, cilvēku nav, vēja virziens ne tas un jūra tik tikko cilājas, taču kāds tur iespējams vilnis varēja nojaust. (Skat. www.paap.ee) Ideāla vieta sērfošanai. Lai dabūtu tādus viļņus gribējām tur palikt uz dzīvi. “Kāda runa!” (nepalikām). Patiesībā gribētos kādreiz tur pasērfot.Aizbraucam apskatīt piecstūraino Köpu bāku. Bāka interesanta (būvēta arī kā militārs nocietinājums) smuka taču nav pie pašas jūras, līdz ar to zaudē daļu burvības. Diena iet uz otru pusi dodamies prom no vējiem uz Hiiumaa dienvidiem. Pa ceļam piestājam pie bezmaksas WiFi (uz tiem norāda ceļazīmes) “iečekot” laika prognozi. Paliekam pašos salas dienvidos – Igaunijas Valsts mežu apmetnes vietā Sääre pussalā. Pa ceļam apskatām Kaina Laht no putnu vērošanas torņa, kur atrodas arī autotūristu prieks GC burka.Nedaudz par Igaunijas Valsts mežu apmetnes vietām. Standartā ietilpst: laba piebraukšana, skaista vieta, piemērota un iekopta teritorija telšu būvēšanai, nojume, malka, stacionārais grills, tīra (!!!) koka “sirsniņmāja” ar tualetes papīru, atkritumu konteiners ar tukšu melno maisu, informācijas stends. Igaunijas iekšzemē esot arī elektrība. Tas viss par brīvu. Apmetnes vietas ir pietiekamā skaitā, lai tās nebūtu jādala ar daudz cilvēkiem. Piebrauc igaunis, redz, ka tur kāds jau vietu aizņēmis – brauc prom, nevis uzbūvē telti blakus. Kultūra vai ziniet… Rezultātā apkārtējā vide ir daudz mazāk piemēslota.Nakšņojot šādās vietās ik reizi nodomājam, kā standartā būtu Latvijā pie jūras: “šlagbaums”, auto stāvvieta 2Ls, uzturēšanās maksa 2 Ls, telts vieta Ls 2,50 no cilvēka, iespēja uzzināt (bez maksas), kuram kaimiņam autombīlī ir labāka audio tehnika un vai tml. Arī ieraugot ToiToi plastmasa mājiņu ir 80% varbūtība, ka jāmeklē alternatīvi risinājumi un apmeklēt labāk nevajadzētu. Šādu pārdomu rezultātā krītam dziļā depresijā. Spriežam, ka lai nezaudētu valstisko identitāti vajadzētu veikt virkni pasākumu teritorijas labiekārtošanā: 1) grillu iemest jūrā. Ja neizdodas aprakstīt ar nitrokrāsu no pūšamajiem baloniņiem 2) aplauzt zaļojošus kokus, uzkurināt ugunskuru tam neparedzētā vietā 3) galdā iegravēt savu vai sev zināma pārīša vārdu 2 valodās, 4) kaut ko saskaldīt ar cirvi (piemēram nojumi), Ja nav cirvja, dedzināt jebko. 5) izsvaidīt konservbundžas un daudzīt pudeles pa teritoriju 6) apgāzt miskasti. 7) reizi gadā rīkot Lielo Talku, lai to savāktu. Pārvaram depresiju, bet rūgtums, kāpēc Latvijā viss ir tā kā ir, jeb igauņi var, mēs* ne – paliek. (* pieņemot, ka lasīt var dažādi cilvēki, piebildīšu, ka tas bija melnais humors – vienmēr savācam savas konservu bundžas, lai kur mēs būtu, nedemolējam un nekādu miskasti aiz sevis neatstājam).4. dienaŠodienas laika prognoze vēl slikta, nākamās dienas gaidāmas saulainas. Ceturtā diena no septiņām iezīmējas ar suporttīma un daļas dalībnieku (t.sk. pret pašu gribu) došanos prom, tāpēc jāsāk plānot. Apmācies, pūš panikns Rietumju vējš. Gribās pēc iespējas ātrāk braukt jūrā, tāpēc plāns sekojošs: taupam laiku, kāpjam laivās Vaemla Laht un no turienes tiekam jūrā. Atvadamies no pārējiem, suporttīms aizbrauc un paliekam divatā.Vaemla LahtIzlaužamies cauri niedrēm un esam ūdenī. Līcis sekls – līdz potītēm, taču vējš mūs ātri aizpūš 3 km līdz kartēs apzīmētajai izejai uz jūru. Meklējam izeju, braukājam gar krastu. Nav. Viendabīgs niedru klājums un dūksts. Kartēs kanāls ir, dabā nav. Pēc GPS rādījuma salīdzināšanas ar apkārtni dabā būtu jākuļas cauri purvainai, blīvi aizaugušai niedru sienai 450 m. Izkāpt no laivas nav iespējams. Tikko neairē, vējš dzen niedrēs. Sajūtamies slazdā. Domu riskēt un lauzties cauri niedrēm atmetam uzreiz. Atliek airēt atpakaļ. Iet grūti (pūtiens riebīgs, kādi 10 m/s būs). Pelēkās debesis optimismu nevairo. Rodas pat sajūta, ka šādā stulbā veidā un vietā pie nelabvēlīgas apstākļu sakritības var iet bojā. Klusējot cīnamies. Ap līča vidu kreisajā pusē pamanām elektrisko ganu.Braucam klāt. Purvs, taču nav niedres. Kāpjam ārā. Izvelkam “krastā” 3 dienām piekrautās laivas. Klupdami / krisdami, stiegot zampā līdz ceļiem gar elektrisko ganu tiekam līdz mežam. Variants sekojošs: laiks mums ir, pēc ~1km kartē ir iezīmēta pastaigu taka, kas pieiet tuvu jūrai. Varbūt ir iespējams veikt “apnesienu” – vilkt kajakus pāri pussalai. Dodamies mežā.Džungļi, kritalas, muklāji – skats kā šausmu filmā. Salu ir izdangājuši zirgi (tāpēc arī elektriskais gans). Atceramies kādu senu tikšanos ar puspieradinātu zirgu baru [zirgi mūs iedzina jūrā] (skat. https://www.seakayak.lv/2006/08/apkart-muhu/) un atceramies, ka bija jau laiks saprast, ka niedrēs šā kā tā būs kārtējais “ieberziens”. Dodamies gar elektrisko ganu atpakaļ uz savu slazdu. Eksperimentus vairs neveicam un “kapājam” pret vēju uz starta vietu – šoseju ar tiltu starp Vaemla un Kaina līčiem. Esam krastā. Niedres un specifisko purva aromātu vairs negribās.Paslēpjam kajakus niedrēs un ejam ~20 km pastaigā pēc auto.Pa ceļam uz HeltermaaVējš rimstas (iekšzemē vēju nejūt), debesis skaidrojas. 4 km mūs aizved kāda vietējā igauniete. Sasniedzam Heltermaa un ar patiesu prieku redzam ostā atstāto auto.Auto spogulīši un lampas joprojām vietā, ir arī riteņi. Ostā nedaudz palādējam telefonu baterijas. Braucam pēc kajakiem.Atkal brienam niedrēs, velkam laivas un sienam uz auto jumta.Pa nakti paliekam valsts mežu apmetnes vietā Sarve pussalā netālu no Heltermaa ostas. Ēdam, dzeram ostā iepirkto alu, kurinam ugusnkuru, mazgājam “hidras”.5. dienaIekārtojamies Igaunijas Valsts mežu apmetnē Sarve pussalāNaktī lija lietus, no rīta debesis skaidrojas. Ilgi guļam, daram neko, “krāmējamies”, žāvējam slapjo apģērbu. Pēcpusdienā braucam uz ostu, lai no turienes sāktu apceļot Hiiumaa dienvidu salas. Kāpajam kajakos. Fantastiska pēcpusdiena, viegla brīze mugurā. Turpceļā nolemjam braukt pa taisno. Pēc 8km Luīzei sākt nepatikt viļņi un griežam aizvējā uz Hainikatsi. No Hainikatsi gar Vareslaid braucam uz Körgelaid. Pa ceļam vērojam pīles, lapsēnu rotaļas un jūras ērgli.Körgelaid sala pa vidu starp Hiiumaa un SaaremaaTā kā ir darbadiena, uz Körgelaid neviena nav. Personīgā neapdzīvota sala. Jauks vakars, telts ar skatu uz jūru. Pirmo reizi (ir būts vairākkārt) izstaigājam salu.Lidojošā trauku lupata ir jūras ērglisOtrā salas pusē atrodam akmeņu krāvumus un vecu aku. Apmetnes informācijas stendā uzzinam, ka gar Hainikatsi un Körgelaid senatnē (pirms ~200 gadiem, šķiet) esot gājis ledus ceļš no Salinõmme ostas Hiiumaa uz Sāremā. Hainikatsi un Körgelaid esot bijuši krogi, kur patverties ceļiniekiem. Vakarā absolūto klusumu izjauc vien ugunskura sprakšķi un pīļtēviņa bāršanās uz ģimeni.6. dienaPriekšpēdējā diena uz salām. Skaists rīts. Nesteidzamies. Baudam atrašanos jūras vidū uz neapdzīvotas salas. Ap 11-12’iem virs Sāremā sākt veidoties negaisa mākoņi. “Kefīrs” pamazām velkas arī virs mums. Palikt vai bēgt no negaisa? Barometrs atšķirībā no apkārt redzamajām debesu zīmēm neko traģisku nesola, tāpēc nolemjam negaidīt kā atrisinās situācija un kāpt laivās. Šoreiz no garākiem pārbraucieniem izvairamies.Lēnā garā kuģojam gar salām. Galvenais nav kilometri, bet baudīt braucienu.Atkal satiekam jūras ērgli. Hiiumaa tuvāko Saarnaki salu steidzam sasniegt, kad Saaremaa negaisam pievienojas arī negaiss virs Hiiumaa. Negaisi viens otram tuvojas. Karstums un nedabīgs klusums. Spokaina gaisma.Tuvojas negaissVar dzirdēt kā ducina. Aizairējam līdz Saarnaki. “Brīvdabas muzeja” akā papildinam ūdens krājumus, paēdam pusdienas. Plāns sekojošs – ja sāksies negaiss, patversimies vienā no ēkām. Nekas nenotiek, tāpēc airējam uz iepriekš zināmo apmetnes vietu salas ZR. Tur mūs sagaida pārsteigums – igauņi uzcēluši māju ar niedru jumtu brīvdabas muzejas stilā, notiek diskotēka. Spriežam, ka arī te viss mainās un ar laiku apbūvēs. Laivās vadā ekskursantu grupas.Braucam meklēt vietu nakšņošanai. Akmeņainie krasti ir mānīgi – aiz krāvuma “grāvis” un kadiķu – akmens džungļi. Aizbraucam arī uz salas A krastu: tur niedres.Braukājam turp / atpakaļ, līdz atrodam piemērotu vietu R krastā. Paliekam augstā vietā, kas šoreiz sakarā ar iespējamu negaisu nav patīkami. Paliek vēsāks, sāk pūst. Salasām kadiķu ogas un ātri ejam gulēt. Pat neejam nopeldēties. Pēkšņi “uzgāzies” nežēlīgs nogurums. Šodienas laika apstākļi neatbilda prognozei, līdz ar to, arī nākamajai dienai prognoze neskaidra.7. dienaPēdējā diena Hiiumaa. Naktī telti kalnā “purina”, jūra šalc. Pretēji cerībām par rīta mieru, brāzmains +/- Z virziena vējš pūš arī septiņos no rīta. Debesis mākoņains, bet ne pelēkas. Blāva saule. Ātri pakojamies un bez brokastīm lecam kajakos. Iegriezies stabils ZA. Pirms (iespējams) sāk pūst vēl stiprāk vajadzētu sasniegt Hiiumaa. Turklāt jāpiešķil auto un vakarā vēl jāved laivas uz Kolku.Pretvējš. Cīnamies pa seklo līci starp Saarnaki un Hiiumaa. Par pretvēju jāpiebilst, ka kajakojot jūrā tā ir ierasta lieta. Fiziski nežēlīgi grūti – dabas stihija, metri lēnām pārvēršas kilometros, bet tāds kā izaicinājums uz pacietību, “runner’s high”, līdzīgi kā maratonistiem distancē vai tml. Debesis skaidrojas. “Aplokamies” Hiiumaa D galam.Tur viļņi. Toties braukt ir interesanti. Piestājam Sarve. Nopeldamies. Paēdam brokastis. Atkal kāpajam kajakos un nostaļģiski velkam laiku – baudam pēdējos Brīvības metrus pirms atgriešanās ikdienas rūpēs un problēmās.Atvadas no HiiumaaHeltermaa ātri sapakojamies. Sirsnīgi atvados (uz atgriešanos!) no vietējā alus pa dārgo pārdevēja Heltermaa veikalā. Kamēr braucam uz prāmja skatamies uz jūru un vietām, kur esam pavadījuši nedēļu “autdōrā” un kajakojuši.***Latvijā tiekam ātri. Pārāk ātri. Pamanām uzreiz. Asfalta segums ne visai, ar nitrokrāsu aprakstītas un izdemolētas autobusu pieturas. Vēl kavējamies Igaunijas noskaņās, tāpēc mierīgi “kruīzojot” iekļūstam pāris avārijas situācijās ar visādiem lielceļu karaļiem – kā autbraucējiem, tā velosipēdistiem. Carnikavā kāda pārdevēja bļaustās un piedraud ar policiju, jo esam autostāvvietā, bet neiepērkamies viņas veikalā. Tas viss mūs ātri atgriež realitātē.Ceļojuma bildes šeit >>