Jūlija nedēļas nogales – laivošanas sezonas karstākais laiks, kad lielās cilvēku aprites dēļ palielinās varbūtība, ka tieši šajā mēnesī te vienai, te otrai laivu nomai kāds laivotājs pazūd, apmaldās, netiek līdz finišam, tas jābrauc glābt… Šajā laikā laivotāju grupas vidēji ir lielākas kā pārējos vasaras mēnešos. Bet šoreiz ne par “padomiem laivotājiem” un par līdzi ņemamajām lietām patīkamai laivošanai, tiem, kuri laivo reti vai pat pirmo reizi. Šoreiz vairāk par biežākajām problēmām, no kurām varētu izvairīties, ja pasākums tiktu organizēts pārdomātāk.
Organizatoriski sarežģītākie ir korporatīvie laivojumi un lielas laivotāju grupas, kurās visi nav draugi, bet tikai attāli paziņas vai paziņu paziņas, respektīvi tie gadījumi, kad grupas ietvaros neizbēgami veidojas mikrogrupas, līdz ar to apgrūtinot komunikāciju grupas ietvaros.
Piemēram dažas situācijas, kādas mēdz būt, bet kuras iespējams nepieļaut:
Pēdējā laiva
Laivotāji finišējuši, taču nav vienas laivas. Gaida stundu, gaida divas, visi sāk satraukties. Nevar laivotājus sazvanīt, jo laivas ekipāžai nav līdzi telefona. Izvirzās teorijas par to, kas varētu būt noticis. Gan optimistiskāki, gan pesimistiskāki scenāriji. Labākajā gadījumā pēdējā laiva pēc ilga laika, bet tomēr uzrodas. Lielākajā daļā gadījumu pēdējās laivas kavēšanās iemesls ir ekipāžas dzēruma pakāpe, kā rezultātā notiek visādi “brīnumi”, piemēram aizmigšana, neloģiska airēšana pret straumi, demonstratīva izkāpšana no laivas pēc savstarpēja strīda, aiziešana kaut kur pa krastu un apmaldīšanās utt. utjpr.
Šādos gadījumos kādi no grupas brauc meklēt, vai, ja pazudušie neparādās līdz tumsai, zvana glābējiem. Abos gadījumos nav patīkama perspektīva. Braukt pašiem meklēt ir visloģiskākais variants, taču mīnuss ir tāds, ka airēt tumsā pret straumi atpakaļ no finiša spēks būs retajam. Parasti līdzi nav piemērota ekipējuma airēšanai naktī. Arī glābēju palīdzība/pieejamība ir atkarīga no upes, kurā laivojat un arī viņi nakts tumsā nemeklē, to dara tikai gaismai uzaustot. Tādējādi, diemžēl nāksies risināt situāciju pirms tumsas, pretējā gadījumā visiem iesaistītajiem, īpaši pēdējās laivas gaidītājiem un laivu iznomātājam bezmiega nakts garantēta.
Pirmā laiva
Skumji, bet fakts – cilvēks tomēr ir “bara dzīvnieks” un tas jāņem vērā. Ja finišs nav iecerēts nepārprotamā vietā (piemēram, upe beidzas jūrā) un pirmā laiva pabrauks maršruta galapunktam garām, ir liela varbūtība, ka pārējie tai sekos. Ja pirmā laiva ir atrāvusies no grupas, tad ir gadījumi, kad pazud PIRMĀ LAIVA, taču tas nav tik nepatīkami kā PĒDĒJĀS LAIVAS pazušana, jo pirmās laivas ekipāžai parasti viss ir OK.
Rezultātā pirmajai būs jāairē atpakaļ. Izklausās neloģiski, taču parasti finišam garām pabraukušie cilvēki drīzāk izvēlas pasīvu risinājumu: gaidīt garas stundas, kamēr laivu iznomātājs viņus meža vidū atradīs un izglābs, nekā stundu – divas paairēs pret straumi.
Netiekam līdz finišam
Biežākais gadījums, sastopams gandrīz katru nedēļas nogali. Klasiskais stāsts ir sekojošs: pasākuma otrās dienas rīts, visi saguruši pēc iepriekšējās dienas vakara. Kādu laiciņu palaivojot, tiek ieraudzīta šķietami piemērota vieta, kur celties ārā no upes un tālāk nelaivot. Arī šajā gadījumā cilvēki izvēlas gaidīt, kamēr viņus “nocels no trases”. Problēma tad ir laivu operatoram, jo jūlija svētdienu grafiks ir ļoti saspringts – no finiša jāved vairākas grupas gandrīz vienlaicīgi, līdz ar to priekšroka apkalpošanā ir tiem laivotājiem, kuri bez problēmām atlaivojuši finišā saskaņā ar norunāto laiku un vietu. Pat tad jūlija svētdienās diemžēl gadās sastrēgumi, jo visi finišē dažu stundu ietvaros. Līdz ar to grupai, kas “izkrīt no grafika” jāgaida būs ilgi.
Risinājumi
Patiesībā no daudzām problēmām, kas sabojā patīkamu laivu braucienu t.sk. PAZUDUŠU LAIVU, var izvairīties pareizi plānojot visu pasākumu un ievērojot dažas vienkāršas lietas brauciena laikā.
Pavisam vienkārši: grupas Organizators/Vadītājs/Līderis uzņemas atbildību par visa pasākuma norisi no tā pirmā mirkļa līdz pēdējam brīdim, komunicējot ar visiem pasākumā iesaistītajiem dalībniekiem, t.sk. realizējot ciešu sadarbību ar pasākumu apkalpojošo uzņēmumu/iem:
1) Pēc Organizatora (fiziskas vai juridiskas personas, kura slēdz nomas līgumu) konsultēšanās ar uzņēmuma maršrutu menedžeri, notiek pušu vienošanās par pasākuma norisi – iekļautajiem pakalpojumiem, laiku, startu, finišu, informēšana par orientieriem maršrutā. Organizatoram tiek nosūtīts inventāra un tā transporta rezervācijas līgums, rēķins-faktūra, kā arī maršruta karte. Turpmākajā sarakstē tiek atbildēts uz jautājumiem, ja tādi rodas.
2) Vadoties no šīs informācijas, Organizatora darbs vēl pirms pasākuma (piemēram, e-pastos) ir informēt pārējos laivojuma dalībniekus par laivu brauciena norisi un apspriest gaidāmā pasākuma plānu. Piemēram, pa kādu upi kādā maršrutā un ar kādu laivu nomu laivojam, kur nakšņojam, kur tiekamies, ja laivas maršrutā pārāk izklīst. Arī to, ka katrā laivā jābūt telefonam, kurā ir ierakstīts pasākuma Organizatora / koordinatora un vēlams arī laivu iznomātāja telefona numurs neparedzētiem gadījumiem.
3) Organizators Startā nepieļauj haotisku dalībnieku salekšanu laivās un aizbraukšanu pēc principa “mēs visiem pa priekšu, paši par sevi”, bet nodrošina organizētu startēšanu: visa grupa uzklausa informāciju un ieteikumus, ko sniedz laivu iznomātājs,neskaidrību gadījumā pajautā vēlreiz, vēlreiz saskaņo pasākuma plānu savā starpā.
Laivu iznomātājs sniedz konkrētus pakalpojumus: laivu brauciena organizēšana grupas iekšienē nav laivu iznomātāja pienākums.
Grupas Kodekss: “Braucam visi kopā, nepazaudējam ne pirmo, ne pēdējo laivu. Sekojam vai kāds pārmērīgi nelieto grādīgās dziras, tādējādi radot potenciālas problēmas pārējiem. Ja lieto,- to laivu īpaši pieskatam. Ja “lietotāji” nav uzvilkuši vestes, piespiežam viņus to izdarīt. Nākamajā laivojumā tādus līdzi neņemam, taču šajā reizē dusmās vai nevērībā vienus pašus kā pēdējo laivu neatstājam.”
4) Ja neizdodas tikt līdz finišam. Laivošanas atpūtas maršruti tiek veidoti tā, lai aizlaivot līdz finišam varētu bez īpašas piepūles – airējot 4-5 stundas dienā (4h X 5km = 20 km dienā). Labāk gan ir noairēt pirmajā dienā lielāku attālumu un atstāt otrajai dienai mazāku. Tas viennozīmīgi ir maršruta plānošanas jautājums. Grupas vadītājs tad parasti vienojas ar grupu, ka pirmajā dienā jānoairē tik, lai otrajā dienā būtu vieglāk. Ir vērts vēlreiz padomāt vai apmierinātāki ar pasākumu būs tie, kuri tomēr saņemsies paairēt vēl 1-2 stundas līdz finišam vai 4-5 stundas gaidīs un kurnēs, kamēr laivu transportētājs atbrauks pēc laivām un grupas šoferīšiem uz kādu vietu “pie nokaltušā koka” …
Ja neesat pārliecināti, ka varēsiet airēt 5 stundas dienā, izvēlieties īsāku maršrutu. Arī šis ir grupas iekšienē risināms jautājums. Vajag tikai lai šādā situācijā organizators būtu uzdevuma augstumos. Dalībnieku apzināšana un inventāra nomas līguma slēgšana ir tikai pirmais solis pasākuma organizēšanā. Diemžēl, organizatoram uzskatot, ka viņa funkcijas ar to arī beidzas, pasākums var ciest neveiksmi.
Un nobeigumam maza, bet lietderīga informācija – kad sevi cienošs laivu iznomātājs konstatē, ka pēc divu dienu ceļojuma grupai nav maisu ar atkritumiem, bet laivās mētājas sabradātas ūdensrozes, saulespuķu sēklu čaumalas, tukšas pudeles un slapji papīri, attieksme pret klientu var mainīties par 180 grādiem, jo ir skaidrs, ka laivotāji ir no “cūkmenu” plašās ģimenes, kas “vēstījumus” par sevi atstāj laivās un veidojot atkritumu kaudzes upju krastos.
