Vasara ik gadu paiet tik ātri! Laivu noma Rīgā ir iespēja laivot biežāk un plānot mazāk – kā brīvdienās, tā izmantojot atpūtai uz ūdens arī vasaras darbadienu vakarus. Rīgas ūdenstilpnēs var nebūt patīkami, taču garlaicīgi nebūs!
Zemāk daži Rīgas maršrutu varianti – galvenokārt ideju rosināšanai. Mūsuprāt laivu brauciens ir interesantāks, ja iespējamas maršruta variācijas. Savstarpēji savienotie Rīgas ūdeņi ir tam piemēroti.
Rīgas ūdeņi laivās
Rīgas ezeri
Ķīšezers, Juglas ezers, Lielais un Mazais Baltezers ir iespēja pavadīt dienu laivās neizbraucot no Rīgas.
Vasarā ezeri kajakos braucami arī stiprākā vējā: atrašanās uz ūdens Rīgas ezeros ir salīdzinoši droša. Lielākais no Rīgas ezeriem ir Ķīšezers. Krasti zemi, mežaini. Ezerā ir trīs salas, vairāki sekli līči. Pa Juglu ieplūst Juglas ezers, pa Gaujas-Daugavas kanālu sistēmu – Lielais Baltezers un Mazais Baltezers. Ķīšezera ziemeļu galā ietek Langas upe (Garupe). Noteka pa Mīlgrāvi uz Daugavu. Ūdens līmeņa svārstības ietekmē vējuzplūdi un vējatplūdi Rīgas līcī un Daugavas notece.
Laivošanai vispateicīgākais ir Ķīšezers. Ķīšezeru ar Juglas ezeru un Baltezeru savieno kanāli.
Visi trīs pieminētie ezeri ir jauki, taču to nevar sacīt par tos savienojošajiem kanāliem. Interesanti ir tikai pirmajā reizē. Kanāls uz Juglu ieturēts eklektiskas dekadences stilā, savukārt kanāls uz Baltezeru šķiet par garu (jo pa to būs jābrauc arī atpakaļ). Interesanti (man ir “lielāks” kā kaimiņam) kļūst iebraucot Baltezera pievārtē.
Kad braucot pa Juglas ezeru izlemsiet piestāsiet krastā Brīvdabas muzeja teritorijā, sekos tūlītēja deportācija (laiks 2-15 min).
Tīkamāka vieta par Brīvdabas muzeja krastu ir ezera “kakts” pie Juglas ietekas. Vienas dienas braucienā no Juglas ezera var iebraukt arī Juglas upē un pabraukt pa upi uz augšu. Piemēram iegriezties vērot putnus niedrainajā Mašēnu ezerā (labāk pavasarī, vasarā nav baudāms)
Baltezers ir skaists ezers, tomēr dēļ aborigēnu antropoloģiskās specifikas laivošanu Lielajā Baltezerā nākas uztvert drīzāk par vietējo aplūkošanas pasākumu ar zināmu “arhitektoniskā humora” piedevu.
Lielajā Baltezerā publiska pieeja no ūdens ar iespēju izkāpt krastā ir Auzu salā. Kultūrvēsturiski interesanti uz salas ir Baltezera bezpajumtnieku dzīves paradumi. Cik daudziem bagātniekiem pieder personīgā sala Baltezerā? Nav ne jausmas, taču vietējiem “bomāriem” tāda ir. Apmeklējot šos ļaudis uz viņu salas jāatceras zelta likums – neiejaukties kopienas dzīvē! Šie privātīpašnieki spēj aizsargāt savas teritorijas tauvas joslu ne sliktāk kā citos Baltezera krastos mītošie .
Ja ar Lielā Baltezera izbraukāšanu ir par maz, var iebraukt arī Mazajā Baltezerā. Vilinošākais Mazā Baltezera objekts – ceļš uz Gauju, t.i., Gaujas-Baltezera kanāls diemžēl nav braucams. Mēģinājuma rezultātā ļoti ticama varbūtība apskādēt laivu.
Kajakošana Daugavā
Mīlgrāvis
Vārti iebraukšanai Daugavā no Ķīšezera ir Mīlgrāvis, zināms arī kā kuģu remontrūpnīca. Mīlgrāvī notiek aktīva satiksme – brauc gan lielie kuģi, gan mazie motorizētie ūdens transportlīdzekļi. Posmā no Ķīšezera līdz jūrai (izņemot atsevišķas vietas) kuģošanas kultūra uzlabojusies – motorizēto urlātu kustība ir gājusi mazumā. Galvenokārt jāuzmanās no ūdensmotociklu vadītājiem. Pašā Mīlgrāvī, cik esam braukuši, nekārtības nav novērotas. Brauciens caur kuģu būvētavu ir interesants: īpaši, ja nekas tāds agrāk nav veikts. Braucot pa ūdens ceļu, kurā notiek aktīva satiksme lieka uzmanība netraucēs.
Galvenais ir atcerēties, ka
1) kuģi kursē pa kuģu ceļu,
2) kustība notiek līdzīgi kā uz sauszemes – pa labo “ceļa” pusi,
3) kuģiem traucēt NEDRĪKST. Liels kuģis nevar (varbūt arī var, bet nevēlas) ātri manevrēt un apstāties.
Izbraucot no Ķīšezera caur kuģu būvētavu Mīlgrāvī nokļūstam Sarkandaugavā (attālums no mūsu nomas ~4,5 km vienā virzienā) un Daugavā (+1,6 km).
Kundziņsala
No Sarkandaugavas uzmanības vērts ir vismaz viens nesteidzīgs visas dienas vai viena vakara sportisks maršruts LV Alkatraza, jeb apkārt Kundziņsalai. Kundziņsala ir sala Daugavas lejtecē, ko no upes labā krasta atdala Sarkandaugavas atteka. Salas garums ir 2,7 kilometri, bet platums – viens kilometrs, kopējā platība – 1,8 kvadrātkilometri.
Airējam pa Sarkandaugavu līdz Kundziņsalas dienvidu galam. Piestājam pie sarkanās bākas salas galā. Griežamies “ap lenķi” un esam Daugavas pusē. Pa straumei (var gadīties pret vēju) mērojam ceļu atpakaļ. Ja laiks mierīgs, interesantāk pārbraukt pāri Daugavai un braukt gar upes kreiso krastu. No kreisā krasta kustībā esošus kuģus sanāks aplūkot tuvāk. Maršruta garums no Jaunciema Ostas – 20 km.
Kundziņsalas rajonā jau pirms 300, 400 gadiem bija vairākas mainīgu izmēru salas, atsevišķos periodos pat 6 – 7 salas. Salas vēsture aizsākās 17. gadsimtā, kad, lai aizsargātu Daugavas gultni no aizsērēšanās un pilsētu no plūdiem, sāka būvēt dambjus. Kundziņsala izveidojusies pakāpeniski, sākot ar 18.gs otro pusi pēc apkārtējo aizsargdambju uzcelšanas un Daugavas gultnes padziļināšanas, saplūstot vairākām nelielām saliņām, no kurām lielākā bija Pīļu sala, kas bija atsevišķa sala vēl 19.gs beigās.
Romantiska atkāpe: kā būtu dzīvot uz salas Daugavā bez pieejas upei? Tā ir mūsdienu Kundziņsalas iedzīvotāju realitāte. Salas pēdējo bastionu – ciematu – no visām pusēm apjož dzelzsbetona sētas un dzeloņdrātis, kas sargā ostas un SIA “Man-Tess” teritoriju. Ar kontinentu salu savieno tilts.
Kundziņsala ar represīvo betona žogu / restotu vārtu perimetru un kārtējās ķīmiskās avārijas nenovēršamību ir kā cietums tās iedzīvotājiem. Ostas darbība visdrīzāk neapstāsies un agrāk vai vēlāk pārņēms visu salu. Tādējādi maršruts apkārt Kundziņsalai “LV Alkatraza” ir iespēja būt vēstures lieciniekiem – savām acīm vērot Kundziņsalas iznīcību un pārtapšanu aizliegtajā teritorijā.
Vecdaugava
No laika apstākļiem vairāk atkarīgi un arī garāki maršruti ir Ķīšezers – Vecdaugava vai (ja diena padevusies mierīga un silta) kajaku tūre uz Bolderāju sauļoties. Vieglāk ir Vecdaugava. Vecdaugavu var uzskatīt gan par ezeru, gan par upi.
Vecdaugava ir sens Daugavas posms. Daugavas grīva ar zemiem smilšainiem krastiem agrāk bieži mainījusi savas aprises. 13. gs. tā pie Rīnužiem strauji pagriezusies un Ziemeļaustrumiem un tās grīva bijusi tagadējā Vecdaugava. 16. gadsimta kartēs Daugavas atteka jau attēlota vairāk uz Rietumiem, un vecā Daugavas grīva aizsērēja un izveidojās tagadējā. Senāk Vecdaugava, iztekot no Daugavas, veidoja divus atzarus, pie Rīnužiem atdalot Zvanītājsalu. 20. gadsimta 40. gados vienu no atzariem aizbēra. Palikušais ir tagadējais Vecdaugavas augšgals, kura nosaukums ir Audupe.
Vecdaugava ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta Rīgā: šeit atklātas desmit Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas, bet kopumā konstatētas 40 putnu sugas, no kurām apmēram 30 liegumā arī ligzdo. Un vēl te ir lielākā jūrmalas armērijas (puķe) atradne Latvijā. Vecdaugavas raksturīgākais veģetācijas tips ir palieņu un sausieņu pļavas. Piekrastē plešas niedru audzes, pussalas centrālajā daļā virsājs, kāpu veģetācija un krūmājs (parastā apse un priede, mirsīnijlapu, vilku un ausainais kārkls).
- Labs Vecdaugavas apraksts atrodams parcopi.lv mājaslapā.
Maršruts nav daudz garāks kā apkārt Kundziņsalai, taču ir tehniski sarežģītāks – “lielajā” Daugavā katrā virzienā jāmēro nieka 2,5 km, bet ir jūtams jūras tuvums. Plānojot šo braucienu nopietnāk jārēķinās ar laika prognozi un jāizvērtē savas un citu grupas dalībnieku iemaņas.
Caur Audupi (kanāls, jahtu osta) nokļūstam Vecdaugavā. Ekskursantu rīcībā ir dabas stūrītis – mierīgs ezers ar iespēju vērot putnus un orientēties niedru labirintos. Ja pietiek laika un motivācijas pārnest laivas diviem dambjiem (Mangaļu prospekts un vietēja mēroga ceļš) mēs nokļūstam Vecdaugavas daļā Slīkoņezers no kurienes ~300 m apnesiens līdz jūrai Vecāķu pusē.
Šis maršruts ir ūdeņu un apkārtnes ziņā daudzveidīgs. Pa ceļam pirms iebraukšanas Audupē iespēja apskatīt Žurku salu.
Rīgas centrs
No Mīlgrāvja pa Daugavu līdz pilsētas centram ir 8 km. “Rīgas centrs no ūdens” nav gluži mūsu gaumē (jo pēc būtības, lai atpūstos bēgam taču no Rīgas centra) un ar to viss ir skaidrs, tāpēc pie šī virziena nekavēsimies. Maršruti “Rīgas centrs” ir tautā populāri – visa laivu noma Rīgā orientējas tieši uz šiem maršrutiem, tāpēc uz savu taisnību neuzstājam. Izbraukāt ir OK un pirmajā reizē skatīt no ūdens ir interesanti. Rīgas kanāls kā atpūtas vieta siltā vasaras dienā gan ir stipri apšaubāmas vērtības pasākums.
Tuvāk jūrai
Uz jūras pusi Daugava mainās. Jo tuvāk jūrai, jo interesantāk. Upe kļūst platāka, viļņi lielāki un vēji stiprāki. Parādās vārdos grūti aprakstāmas jūras tuvuma noskaņas. Vērojot upes kreisais krasts ir “zaļāks”. Krievu sala, Buļļupe, Mīlestības saliņa.
Kāpēc gan piemērotos laikapstākļos neaizbraukt līdz jūrai? Tūre Ķīšezers – Bolderāja – Ķīšezers neliks vilties. Kopā~ 30 km. Goda lieta ir apbraukt Rietumu molu. Nedaudz pinķerīgi, bet var arī apnest. Peldamies jūrā, sauļojamies pie Daugavgrīvas bākas. Austrumu molu apnest ir vieglāk, taču tad nokļūstam Mangaļu pussalā – lielāka burzma. Pēcpusdienā airējam atpakaļ.
Neaizbraucot līdz jūrai var turpināt ceļu pa Buļļupi līdz tās satekai ar Lielupi. Vienvirziena maršrutā ar laivu transporta atbalstu var airēt gar jūras krastu līdz kādai “Siliokna ielejas” (t.i., Jūrmalas pilsētas) vietai. Var braukt apkārt Buļļu salai (apm. 23 km) un atgriezties Daugavā caur “Rīgas vārtiem”.
Daugava – Jūra virzienā izbraucot no Daugavas var turpināt airēt gar piekrasti uz otru pusi – līdz Vecdaugavai arī nokļūstam Startā / Finišā. Trīs apnesieni – kāpa un divi dambji, taču lielāka iespaidu daudzveidība un skaistāka apkārtne kā airējot pa Buļļupi.
Mīlestības saliņa
Pa ceļam uz jūru vai kā galamērķis laba vieta ir Mīlestības saliņa.
Mīlestības saliņa sāka veidoties 19. gs. otrajā pusē līdz ar Daugavas gultni regulējošo dambju izbūvi starp gultni iztaisnojošo dambi un Buļļupes ieteku, uzkrājoties Daugavas sanestajiem smilšu un dūņu materiāliem. Salai ir trīsstūrveida forma, bet tās platība ir tikai 0,6 km². Sala ir zema, vidējais salas augstums ir 1-1,5 metri, purvaina, ar aizaugušiem ezeriņiem. Augstākā salas daļa ir Daugavas pusē. Sala pārklāta ar kokiem un krūmiem. Mīlestības saliņa ietilpst dabas parka „Piejūra” teritorijā.
Dabas rezervāts, putnu tornis. Romantisks nosaukums, ja kādam interesē. Pludmale. Pavisam noteikti nav sliktākā vieta pierīgas izbraucienam laivās.
Hapaka grāvis
Hapaka grāvis laivās no Kleistu ielas līdz Ķīšezeram. Varbūt tāpēc, ka pretī pūta jestrs Ziemelis, varbūt tāpēc, ka iepriekš apkārtne bija izbraukāta ar velosipēdu, maršruts nelikās īpaši interesants. Mazdārziņu kultūra un pļavas. Daugavgrīvas šoseja jāapnes.
Verdikts – Spilves pļavas un viedējo Republiku vērtīgāk aplūkot velotūrisma ietvaros. Interesanti sākas no Daugavgrīvas šosejas.
Piebildes: